LVM šopavasar atjaunojuši mežu ar aptuveni 29 miljoniem jaunu koku stādu 0
Iestādot aptuveni 29 miljonus dažādu sugu selekcionētu meža koku stādu un iesējot 110 kilogramus priežu sēklu, valsts mežos atjaunoti 13,8 tūkstoši hektāru meža. Šopavasar visi darbi noritēja saskaņā ar sastādīto darba grafiku un nevienā reģionā tie laikapstākļu dēļ nebija jākoriģē, saka Kaspars Kristiņš, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Mežkopības ražošanas daļas vadītājs.
Šopavasar visvairāk iestādīta priede – 16 miljoni stādu, kam seko egle ar 9 miljoniem stādu un bērzs ar 3 miljoniem stādu. Tāpat stādīts arī melnalksnis, ozols un citas koku sugas. Lielākie meža atjaunošanas darbi veikti Dienvidkurzemes reģionā, kur iestādīti 2,7 tūkstoši hektāru.
Meža stādīšanas sezona šogad sākās negaidīti agri, stāsta Kaspars Kristiņš. “Marta sākumā, redzot vēl izteiktu sniega segu, jo īpaši Latgales pusē, prognozējām, ka stādīšanu varētu uzsākt ātrākais aprīlī. Taču pavasaris bija sauss un silts, bez nokrišņiem. Sniegs samērā ātri nokusa, arī zeme nebija tik dziļi sasalusi, un varējām uzsākt stādīšanu. Sezonu atklājām 18. martā LVM Zemgales reģionā, bet aprīļa sākumā Austrumvidzemes reģionā tika sākta priežu sēklu mašinizētā sēšana. Tradicionāli vislielākā meža platība atjaunota, stādot ar rokas instrumentiem – šādā veidā atjaunoti 12,7 tūkstoši hektāru meža. Pārējā platība atjaunota mašinizēti: sējot 319 hektāros un mašinizēti stādot 790 hektāros.”
Lūgts sīkāk raksturot šī pavasara izaicinājumus, Kaspars Kristiņš atzīst, ka aprīļa izskaņā un maijā sausums tomēr bijis pārāk liels un māla augsnē stādiņus ar stādāmo stobru bijis grūti iestādīt, jo zeme bijusi cieta. “Meklējām risinājumus, ar nepacietību gaidījām lietu, un tās platības, kurās nolija, steigšus apstādījām,” stāsta LVM Mežkopības ražošanas daļas vadītājs.
Stādīšanas sezona ilgst faktiski visu gadu
Kaspars Kristiņš norāda: “Nav īsti tā, ka stādīšanas sezona būtu beigusies. Šobrīd mašinizēti faktiski netiek stādīts vienīgi jūlijā. Augustā jau atkal mazākos apmēros uzsākam rudens darbus. Priedes ietvarstādu, kuram substrāts nodrošina iespēju stādīt arī vasaras mēnešos, var stādīt gandrīz visu sezonu. Faktiski tikai jūlijs ir riskantākais mēnesis ieaugšanas ziņā, taču tas, protams, ir atkarīgs no laikapstākļiem, kuriem nepārtraukti sekojam līdzi.”
Rudenī galvenokārt plānots stādīt priedes un egles ietvarstādus, kā arī egles un melnalkšņa stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu. Melnalkšņa stādus šoruden plānots stādīt neierasti lielākā apjomā nekā citus gadus. Tas saistīts ar to, ka pavasarī tiem tika konstatēts mazāks izmērs, nekā nepieciešams. Šādus stādus iestādot, būtiski palielinātos agrotehniskās kopšanas biežums, lai jaunos kociņus savlaicīgi izceltu virs zālaugiem. Proti, ap kociņu nepieciešams appļaut zālaugus un citas konkurējošās koku sugas, lai tie netraucētu tam augt un tam pietiktu saules gaismas.
Parasti agrotehniskā kopšana notiek vasaras vidū, taču, ja pavasaris ir silts un mitrs, zāle aug strauji un var gadīties, ka agrotehniskā kopšana nepieciešama jau maija beigās vai jūnijā.
Jauno kociņu dabīgie ienaidnieki
Jaunajiem stādiņiem nākas pamatīgi ciest gan no ilgstoša sausuma, gan pavasara salnām. Arī ilgstošas un spēcīgas lietavas jaunajiem stādiem par labu nenāk. Jādomā arī par to, lai jaunos kociņus pasargātu no dzīvnieku un kukaiņu apetītes.
No kukaiņu un briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem daļa stādu tiek aizsargāti jau kokaudzētavā. Šim nolūkam izmanto mehāniskās aizsardzības pārklājumu “Conniflex”, kas sastāv no kvarca smiltīm un elastīgas saistvielas. Kukainim, kas cenšas bojāt jauno kociņu, smilšu graudiņi traucē sagrauzt stumbra mizu.
Savukārt meža dzīvniekiem garšo faktiski visu koku sugu stādi, tāpēc no briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem liela daļa pavasarī iestādīto kociņu tiek aizsargāti galvenokārt rudenī. Daļa stādu tiek apstrādāti jau kokaudzētavā ar repelentu “Trico”. “Šī repelenta pamatā ir aitu tauki, un tā smarža atbaida gan staltbriežus, gan stirnas. Ir arī vietas, kur jauno kociņu galotnītes apsmērējam ar “Cervacol Extra”, kura sastāvā ir smiltis un līme. Tur, kur jaunaudzēs redzat kociņu galotnes apsmērētas ar baltu vielu, ir lietots šis repelents,” stāsta Kaspars Kristiņš.
Vaicāts, cik viegli vai grūti ir atrast pakalpojumu sniedzējus darbam mežā, LVM Mežkopības ražošanas daļas vadītājs skaidro: “Pakalpojumu sniedzējus mežkopības darbiem atrast ir iespējams, taču tas ne vienmēr ir vienkārši. Īpaši pavasara un vasaras sezonā pieprasījums ir liels, tāpēc kvalificēti speciālisti bieži ir aizņemti citos īpašumos. Tādēļ pakalpojumus iepērkam uz daudzgadīgu līgumu pamata – stādīšanas darbiem līdz pat trim gadiem. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji jau iepriekš zina, kāds darba apjoms konkrētajos reģionos būs jāveic. Stādīšanas sezonā darbu apjoms ir ļoti liels, un darbinieki, protams, ir nepieciešami. Savukārt gada sākumā mežkopības darbi notiek mazākos apmēros, un visiem nodrošināt darbu nevaram. Lai pakalpojumu sniedzējs spētu noturēt savus darbiniekus, viņam jānodrošina darbs visas sezonas garumā, un par to ir jādomā arī mums kā pasūtītājiem.”
