“Šajā valstī neviens ne par ko nav atbildīgs jau 20 gadus.” Hermanis grib katram lēmumam pretī konkrētu vārdu un uzvārdu 0
Latvijas valsts pārvaldē pārāk bieži atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izšķīst starp ministrijām, iestādēm, valdēm un komisijām, līdz beigās vairs nav saprotams, kurš konkrēti par notikušo atbild. Tā uzskata partijas “Mēs mainām noteikumus” līderis Alvis Hermanis, kurš TV24 raidījumā “Runāsim atklāti” sola savā politiskajā piedāvājumā nostiprināt pavisam vienkāršu principu – katram būtiskam lēmumam jābūt konkrētam atbildīgajam.
“‘Mēs mainām noteikumus’ ietilps arī ideja, ka katram lēmumam ir vārds un uzvārds. Par katru lietu ir atbildīgs viens konkrēts cilvēks,” saka Hermanis.
Viņaprāt, pašreizējā sistēmā politiķiem un amatpersonām pārāk bieži iespējams izvairīties no personiskas atbildības, norādot uz kolektīvi pieņemtiem lēmumiem, procedūrām vai citām institūcijām.
Sarunā, pieskaroties arī jautājumam par CSDD vadības atbildību un iespējamu atkāpšanos, Hermanis ir īpaši ass.
“Protams. Šajā valstī neviens ne par ko nav atbildīgs jau 20 gadus. Vai tad kāds to nezina?” viņš retoriski vaicā.
Hermaņa ieskatā ar politiskiem paziņojumiem par atbildības uzņemšanos vien nepietiek – cilvēkiem ir jāzina, kura amatpersona konkrēto lēmumu pieņēmusi un kurš atbild, ja sekas izrādījušās negatīvas.
Sarunā Hermanis pievēršas arī tehnoloģiju attīstībai un privātuma jautājumam. Viņš atzīst, ka, sekojot līdzi Ķīnas jaunākajām tehnoloģijām, rodas sajūta, ka nākotnē sabiedrībai būs arvien grūtāk saglabāt tādu privātuma līmeni, pie kāda cilvēki pieraduši līdz šim.
“Es nezinu, es lasu par Ķīnas jaunākajām tehnoloģijām. Skaidrs, ka privātums ir kaut kas tāds, par ko mums ar laiku arī būs jāaizmirst. Tā ir tā nākotne, ar kuru būs jāsamierinās,” saka Hermanis.
Tomēr tehnoloģiju attīstība, viņaprāt, nevar kalpot par attaisnojumu tam, ka valsts iestādēs kļūst arvien grūtāk atrast cilvēku, kurš uzņemas atbildību par konkrētu rīcību.
Tieši tādēļ Hermanis savu piedāvāto principu formulē maksimāli vienkārši – ja valsts pieņem lēmumu, sabiedrībai jāspēj pateikt ne tikai, kura iestāde to izdarīja, bet arī kurš konkrētais cilvēks par šo lēmumu atbild.
