Linda Liepiņa: Mums ir viens prokurors, kura bakalaura darbā atklāts plaģiāts. Viņš joprojām ir prokurors – kā tas var būt? 0
Latvijai jādomā ne tikai par to, kā piesaistīt jaunus un talantīgus juristus, tiesnešus un prokurorus, bet arī par to, kā viņus noturēt valsts sistēmā. Tas nozīmē konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un profesionālu darba vidi. Tā diskusijā par tieslietu sistēmas kvalitāti norāda 14. Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Linda Liepiņa (LPV).
“Es domāju par jaunajiem un talantīgajiem – cik mēs esam spējīgi viņus noturēt? Tas ir atalgojuma jautājums, tas ir arī sociālo garantiju jautājums,” saka Liepiņa.
Viņa uzsver, ka problēma nav raksturīga tikai tieslietu nozarei. Ar līdzīgu konkurenci par spējīgiem cilvēkiem saskaras arī medicīna un izglītība. “Tas nav tikai par tiesnešiem, juristiem vai advokātiem. Tas pats attiecas arī uz ārstiem un skolotājiem. Te ir vērts padomāt,” viņa norāda.
Taču Liepiņa sarunā aktualizē arī neērtāku jautājumu – vai atbildīgos amatos vienmēr strādā cilvēki, kuru profesionālā un ētiskā reputācija nerada šaubas.
Kā konkrētu piemēru deputāte min prokuroru Uldi Cinkmani, apgalvojot, ka saistībā ar viņa bakalaura darbu esot konstatēts plaģiāts, tomēr viņš joprojām turpina darbu prokuratūrā. “Un kā tas var būt? Nevajadzētu tādiem cilvēkiem atrasties tik atbildīgos publiskos amatos,” diskusijā tiek jautāts.
Uz Liepiņas sacīto reaģēja partijas “Mēs mainām noteikumus” biedrs un bijušais prokurors Jānis Ilsteris. Viņš norāda, ka pats savulaik bijis iesaistīts prokuroru piesaistē un praksē redzējis ļoti atšķirīgu topošo juristu sagatavotības līmeni.
“Pirms kopējā juridiskās kvalifikācijas eksāmena mēs brīnījāmies, ka no dažādām augstskolām nāk ļoti atšķirīgas kvalifikācijas juristi, lai gan dokuments principā ir gandrīz viens un tas pats,” stāsta Ilsteris.
Viņaprāt, vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešana bija solis pareizajā virzienā, jo tas palīdzēja noteikt kopēju kvalitātes latiņu. “Tāpēc tika izveidots kopīgais juristu eksāmens, un tas paaugstināja kvalitāti. Tas ir labi, lai gan eksāmenu nokārto mazāk cilvēku,” viņš saka.
Komentējot Liepiņas minēto konkrēto gadījumu, Ilsteris tomēr uzsver tiesiskas valsts pamatprincipu – cilvēkam ir tiesības sevi aizstāvēt un izmantot likumā paredzētās iespējas.
“Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un viņam ir visas tiesības aizstāvēties tiesā,” saka bijušais prokurors.
Vienlaikus Ilsteris norāda, ka ne visu iespējams atrisināt tikai ar likuma normām. Pastāvot arī personiskās ētikas un godaprāta jautājums.
“Tas ir katra cilvēka apziņas jautājums – vai viņš ir godprātīgs vai nav. Ja cilvēks pats nesaskata, ka ir pārkāpis savus principus vai morāles normas, viņš turpina. Tad atliek tiesiskais process,” viņš skaidro.
Diskusija izgaismo divas savstarpēji saistītas problēmas. No vienas puses, valstij jāspēj konkurēt par spējīgākajiem jaunajiem speciālistiem, piedāvājot viņiem motivējošus darba apstākļus. No otras – augstiem profesionālajiem standartiem būtu jāattiecas ne tikai uz tiem, kuri sistēmā vēl tikai vēlas ienākt, bet arī uz cilvēkiem, kuri tajā jau ieņem atbildīgus amatus.
