Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien Minhenes drošības konferencē brīdinājis, ka Krievija “turpinās centienus destabilizēt” Rietumu demokrātijas, tieši vai netieši iejaucoties vēlēšanās, manipulējot ar sociālajiem medijiem un izmantojot citus kiberkara paņēmienus.
Francijas līderis, kas cer tikt pārvēlēts amatā 2022.gadā, prognozējis, ka Krievija tuvāko mēnešu un gadu laikā šai virzienā darbosies visnotaļ agresīvi.
Vienlaikus viņš paudis viedokli, ka Eiropai ilglaicīgā perspektīvā būtu jātiecas uzlabot attiecības ar Krieviju, bet piebildis, ka neaicina uz Maskavai noteikto sankciju atcelšanu, lai gan uzskata, ka tās nav manījušas Maskavas uzvedību.
Kā izteicies Makrons, iespējamā attieksme pret Maskavu būtu “ieturēt nostāju, ka mēs esam prasīgi, neatsakāmies no saviem principiem attiecībā uz iesaldētajiem konfliktiem, bet iesaistīsimies stratēģiskā dialogā, kas prasīs laiku”.
“Ilglaicīgā perspektīvā mums jāatjauno attiecības ar Krieviju, bet jāuzsver arī atbildība, kas tai ir kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai dalībvalstij. Tā nedrīkst pastāvīgi bloķēt virzību šai padomē,” viņš piebildis.
Francijas prezidents arī spriedis, ka Krievijas militārā potenciāla palielināšana finansiālā ziņā nav ilgtspējīga un arī tās alianse ar Ķīnu nebūtu noturīga kaut vai tāpēc vien, ka “Ķīnas centieni pēc hegemonijas nav savienojami ar krievu pašlepnumu” un tas, viņaprāt, norāda uz “nepieciešamību pēc partnerības ar Eiropu”.
