“Man joprojām paliek viens jautājums,” sieviete piedzīvo frontālu sadursmi, taču viņu satriec apkārtējo un mediķu attieksme 7
Kāda sieviete sociālajos tīklos dalījusies ar emocionālu pieredzes stāstu pēc piedzīvotā ceļu satiksmes negadījuma Rojā, kas raisījis plašas pārdomas par līdzcilvēku atsaucību un cilvēcību.
Ar savu pieredzi platformā “Facebook” dalījusies kāda sieviete. Viņa stāsta, ka negadījums noticis Rojā, kur viņu automašīnā frontāli ietriekusies cita automašīna. Pie stūres atradies gados vecāks vīrietis, kurš bijis dezorientēts, apjucis un juties slikti. Sieviete uzsver, ka viņš nav bijis alkohola reibumā, bet spēcīgais lietus situāciju padarījis vēl sarežģītāku.
Tomēr, kā norāda autore, šis stāsts nav par pašu avāriju.
Pēc viņas teiktā, abās automašīnās bijuši cietušie, tādēļ nekavējoties izsaukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība un Valsts policija. Kamēr negadījuma vietā gaidīti operatīvie dienesti, garām pabraukušas daudzas automašīnas.
“Cilvēki palēnināja gaitu, skatījās, daži filmēja, citi pat vairākas reizes pabrauca garām. Taču neviens neapstājās. Neviens nepajautāja: “Vai jums viss ir kārtībā? Vai varam kaut kā palīdzēt?” raksta sieviete.
Tieši šī pieredze viņai likusi aizdomāties par sabiedrības attieksmi un līdzcilvēku vēlmi palīdzēt.
“Un es sev jautāju – kas ir noticis ar Roju, kurā uzaugu un ar kuru vienmēr esmu lepojusies?” viņa raksta.
Īpašu vilšanos, pēc autores teiktā, radījusi arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku attieksme. Viņa norāda, ka, viņasprāt, lielāka uzmanība tikusi pievērsta formalitātēm, nevis cietušo pašsajūtai.
Sieviete stāsta, ka pirmais jautājums pēc mediķu ierašanās bijis par atteikšanos no medicīniskās palīdzības, nevis cilvēku veselības stāvokli. Viņa īpaši izceļ situāciju ar gados vecāko autovadītāju, kurš pēc sadursmes bijis dezorientēts un neesot pilnībā sapratis notiekošo.
“Vēl vairāk mani pārsteidza neatliekamās medicīniskās palīdzības attieksme. Profesionāls ekipējums, skaista automašīna, sakārtoti dokumenti… bet pietrūka cilvēcības.
Pirmais jautājums cilvēkiem, kuri vēl atrodas šokā pēc avārijas, bija – vai parakstīsiet atteikumu no medicīniskās palīdzības? Cilvēkam, kurš nesaprata, kas ir noticis, kur viņš atrodas un pat neapzinājās, ka galva ir sasista pret stiklu, tika pajautāts: “Vai parakstīties mākat?” Un ar to viss arī beidzās.
Varbūt tā ir sistēma. Varbūt budžets. Bet kurā brīdī mēs pazaudējām cilvēcību, empātiju un vienkāršu līdzjūtību?
Iespējams, man vienkārši ir paveicies citās valstīs redzēt, ka mediķi vispirms pārliecinās par cilvēku veselības stāvokli un tikai tad kārto dokumentus. Tāpēc šoreiz mani patiesi pārņēma izbrīns.”
Vienlaikus viņa uzsver, ka pretēji šai pieredzei ļoti augstu novērtē Valsts policijas darbu.
“Par Talsu policiju gan varu teikt tikai vislabāko. Profesionāli, pieklājīgi, iejūtīgi un saprotoši. Tieši tādi, kādi ir nepieciešami brīdī, kad cilvēks ir satraukts un apjucis. Paldies jums par cilvēcīgo attieksmi.”
Noslēgumā sieviete atzīst, ka automašīnu būs iespējams salabot un fiziskās traumas ar laiku sadzīs, taču emocionālās sekas paliks daudz ilgāk.
“Sasistās automašīnas salabosim. Zilumi izzudīs. Arī sāpošās ribas sadzīs. Bet plaisa sirdī, kas radās pēc šī notikuma, paliks vēl ilgi.”
Savu ierakstu viņa noslēdz ar jautājumu, kas, kā redzams komentāros, licis aizdomāties arī daudziem citiem sociālo tīklu lietotājiem:
“Kas ir noticis ar mums? Kas ir noticis ar cilvēcību?”
