“Mana meitiņa pateica, ka viņai ir vēzis vismaz 3. stadijā…” Daira jūtas izmisusi un, ja vien būtu tāda iespēja, nedomājot mainītos vietām ar meitu 0
Imants Ziedonis ir teicis, ka visbriesmīgāk ir, kad otram sāp. Tas pilnīgi noteikti attiecas uz situācijām, kad sāp mūsu mīļajiem, jo īpaši – bērniem. Mammas ir gatavas uz visu, lai tikai bērni būtu veseli un laimīgi, bet ne vienmēr tas ir vienkārši. Sirdi plosošs ir Dairas stāsts par viņas meitiņas Karīnas onkoloģisko saslimšanu. Mamma publicējusi palīgā saucienu “Facebook”, ko grūti lasīt bez kamola kaklā.
Daira saka, ka 11. jūlijs bija diena, kad viņas ģimenē pazuda krāsas: “Mana meitiņa Karīna video zvanā mums pateica, ka viņai ir vēzis VISMAZ 3.stadijā. Mātes instinktīvā vēlme un spēja aizstāvēt savu bērnu man pēkšņi bija atņemti.”
Dīvainas sāpes krūtī Karīnai likušas pieņemt lēmumu, ka jādodas pie ģimenes ārsta, tas noslēdzies ar ķirurga aizdomām par invazīvu krūts vēzi, kas sasniedzis jau 9 cm un izplatījies limfmezglos.
“Dievs, kaut es varētu apmainīties vietām ar manu bērnu, ļauj manai meitai izdzīvot, ļauj uzvarēt slimību – šīs domas dienu un nakti bija manā galvā. Un ko gan man atbildēt 9 gadus vecajam mazdēliņam, kurš jautā: “Vai mamma var drīz nomirt?” Tika turpināti izmeklējumi, lai noskaidrotu, kas ir aizdomīgās “ēnas”, kuras norādīja uz varbūtēju metastāžu esamību. Pēc 1,5 mēneša bija priecīgā diena, kad Karīna paziņoja- es priecājos, ka man ir vēzis 3.stadijā……, jo nav 4.stadijā. Cik viss dzīvē ir relatīvs,” pārdzīvotajā dalās Daira.
Viņa ziņo, ka šī brīža plāns ir 21 nedēļu ilga ķīmijterapija, operācija, starošana – garš un ļoti smags ceļš līdz uzvarai.
“Tā īsti saprotam, ko nozīmē ķīmijterapija, tikai tad, kad tuvs cilvēks iet tam cauri – pārgurums, vemšana, sāpes un citas blaknes. Karīna to visu varonīgi iztur, labākos brīžos spēj jokot un priecāties par dzīvi. Jau ir izturētas 9 nedēļas, tiesa, neiztika bez asins pārliešanas. Lai cik Karīna ir stipra, ir veselības rādītāji, kas ķīmijterapijas rezultātā tiek ļoti negatīvi ietekmēti.”
Ārstēšanās procesu sarežģītāku padara tas, ka BRCA1 gēns Karīnai ir mutēts, tas nozīmē, ka jau ģenētiski 85% ir risks saslimt ar krūšu vai olnīcu vēzi, ka daudz lielāka ir varbūtība, ka tas atgriežas.
Skumju sagrautā mamma gan nemaz netaisās padoties: “Kaut gan fiziski es nevaru pasargāt savu bērnu no šī ļaunuma, ir laiks darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu vislabāko prognozi Karīnītei. Viņa ir daudz meklējusi informāciju par dažādām terapijām, kas papildus var sniegt labākus ārstēšanās rezultātus. Tas, kas viņai šobrīd visvairāk būtu nepieciešams un dotu vislielāko efektu, maksā dārgi. Ar visu mūsu tuvinieku iesaisti mums pietrūkst daudz līdz vajadzīgajai summai.”
Mamma neslēpj, ka nav patīkami lūgt, tomēr, kad apdraudēta ir bērna dzīvība un veselība, tad tas ir jādara.
Māsa Laura ir izveidojusi ziedojumu fondu. Jānorāda, ka pēc summas izvēles seko Tip GoFundMe services, kur automātiski parādās dzeramnaudas %. Uz līnijas šo ciparu var pavilkt līdz “0” vai attiecīgajiem dzeramnaudas procentiem.
Ir iespēja ieskaitīt arī Karīnas Mikolaites kontā LV39HABA0551005034876, obligāta ir norāde krūts vēža ārstēšanai.
“MĪĻŠ PALDIES VISIEM, KAS JAU IR ATSAUKUŠIES UN ZIEDOJUŠI! Mīļās sievietes, ja vien ir iespēja, ikvienai iesaku veikt šī gēna analīzi (E.Gulbja laboratorijā 143 EUR), tad pozitīvas atbildes gadījumā varam veikt biežu kontroli un savlaicīgi atklāt, ja nelaime ierodas pie mums. Gēna mutācija var būt arī vīriešiem, tad tas visvairāk apdraud prostatu. Mums izdosies!”
