Kādai vajadzētu būt algai, lai kaut cik labi varētu dzīvot Rīgā? Atbildes patiesi reibina 1
Kopumā šogad vidējā gada inflācija Latvijā varētu būt 3-4% robežās, tā aģentūru LETA prognozēja Ekonomikas ministrijā (EM), komentējot datus par patēriņa cenu izmaiņām augustā. Ministrijā norāda, ka augustam tradicionāli raksturīga cenu samazināšanās, ko galvenokārt veicina sezonāli zemākas pārtikas, apģērbu un apavu cenas.
Šogad, neraugoties uz šiem faktoriem, kopējais cenu līmenis augustā pieauga, un tas bija straujākais cenu kāpums šajā mēnesī kopš 2007. gada, ja izslēdz energoresursu cenu krīzes periodu 2021. gadā un 2022. gadā, kad pieaugums bija nedaudz straujāks.
kas attīstība.
Augustā dīzeļdegvielas vidējais mazumtirdzniecības cenu līmenis Latvijā sasniedza 1,93 eiro par litru, kas ir par 27-30% vairāk nekā februārī pirms konflikta Tuvajos Austrumos, liecina informācija Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kas otrdien apstiprināts valdībā.
Jautājums kādā vietnes “Threads” diskusijā bija gaužām vienkāršs – kādai vajadzētu būt algai, lai Rīgā varētu dzīvot kaut cik labi? Atbildes parāda absolūti skarbu ainu. Kāds raksta – 1200 eiro uz rokas vienam cilvēkam, ja nav savas dzīvesvietas un automašīnas. Citi nosauc 3000, 4000, pat 5000 eiro – mājsaimniecībā esot tik daudz vajadzīgs uz cilvēku.
Šie skaitļi, protams, nav ekonomisks pētījums. Tie ir cilvēku personīgie priekšstati par to, kas mūsdienās nozīmē “dzīvot labi”. Latvijā ir cilvēki, kuri 3000 vai 5000 eiro algu savā dzīvē nav saņēmuši. Un tas nenozīmē, ka viņi nestrādā.
Tieši otrādi – daudzi strādā pilnu slodzi, maksā nodokļus, īri vai kredītu, uztur bērnus, maksā par elektrību, apkuri, internetu, telefonu, transportu un degvielu. Pēc visa tā paliek jautājums – kur paliek pati dzīve?
Jo cilvēkam taču nav nepieciešams tikai jumts virs galvas un ēdiens ledusskapī. Pēc darba cilvēks grib aiziet uz teātri. Reizēm uz restorānu. Aizbraukt pie draugiem. Nopirkt sev grāmatu, aiziet uz koncertu, aizvest bērnus kaut kur izklaidēties. Aizbraukt ceļojumā. Varbūt vienkārši kādu vakaru pasēdēt kafejnīcā, nedomājot, vai nākamajā nedēļā pietiks naudas.
Komentāros kāds raksta, ka vajadzētu saņemt vismaz 30% vairāk nekā patērē. Cits ironizē – minimālo, jo taču valdība labāk zinot, ar cik naudas pietiek labai dzīvei. Vēl kāds norāda, ka alga nedrīkstot augt lēnāk par inflāciju.
Kāds no diskusijas dalībniekiem uz šo skatās pragmatiski, sakot, ka “kaut cik labi var dzīvot jebkur, ja ne tikai sapņo uzlēkt augstāk par savu pakaļu, bet mērķtiecīgi trenējas”.
“Tikpat, cik pārējā Latvijā,” raksta kāds komentētājs, kamēr cits piebilst: “Kāpēc tieši Rīgā? Citur nekas nav lētāk!”
Patiesībā jautājums par algu nav tikai par to, cik maksā pārtika vai īres dzīvoklis. Tas ir par to, vai pēc visu obligāto maksājumu veikšanas cilvēkam paliek nauda arī pāri. Un tikai pēc tam mēs nonākam līdz tam, ko cilvēki sauc par “dzīves kvalitāti”. Turpinājumā komentāru izlase.
Cik daudz naudas vajadzētu tev, lai varētu mēnesī Rīgā nodzīvot bez knapināšanās?
