Uz “Meri” vairs nebrauksim: veikalu tīkla īpašnieks nonāk ES sankciju sarakstā 0
Eiropas Savienības (ES) 21.sankciju kārtā iekļauts mazumtirdzniecības veikalu tīkla “Mere” pārvaldītāja SIA “Latprodukti” īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Sergejs Šnaiders, aģentūru LETA informēja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID).
FID skaidro, ka sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem “Latprodukti” un “Valiente” filiāli Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu “Mere”. Uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus.
Šnaiders ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, informē FID.
Šnaidera īpašumā netieši ir vairāk nekā 50% daļu “Latprodukti” un “Valiente” filiālē Latvijā.
FID atzīmē, ka jaunā sankciju kārta vērsta pret Krievijas enerģētikas sektoru, kas ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem, kā arī paredz jaunus ierobežojumus finanšu sektoram. Sankciju mērķis ir vēl vairāk mazināt Krievijas spēju finansēt militāro agresiju pret Ukrainu.
Sankciju regulas pielikumā pievienotas 48 fiziskas personas un 168 juridiskas personas. Kā norāda FID, iekļaušana pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Tāpat ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā.
Savukārt enerģētikas sektorā identificēti vairāk nekā 40 jauni ēnu flotes kuģi. Lai mazinātu Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta, ar jauno sankciju kārtu līdz 2027. gada 14. jūlijam tiek apturētas cenu griestu svārstības, saglabājot cenu griestus pašreizējā līmenī. Patlaban cenu griesti ir noteikti 44,10 ASV dolāru par barelu.
Iepriekš spēkā esošais ES sankciju regulējums paredzēja mehānismu Krievijas naftas cenu griestu regulārai pārskatīšanai atbilstoši vidējai naftas cenai pasaules tirgū. Ar šiem grozījumiem novērsts risks, ka ģeopolitiskās situācijas un naftas cenu straujo svārstību dēļ varēja palielināties ES noteiktie cenu griesti Krievijas izcelsmes jēlnaftai un naftas produktiem, kuru transportēšanai personas ES var sniegt tehnisko palīdzību un citus pakalpojumus, pauž FID.
Ar jauno sankciju kārtu sarakstam pievienota vēl viena trešās valsts naftas pārstrādes rūpnīca, kurā tiek pārstrādāti vai sajaukti Krievijas izcelsmes naftas produkti vai minerālmēsli. Saraksts papildināts arī ar atsevišķām Krievijas ostām, slūžām un lidostām, ar kurām ir aizliegts sadarboties.
Sarakstā pievienotas vairākas jaunas finanšu iestādes, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos ar ārpus ES reģistrētām juridiskām personām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai maksājumu pakalpojumus personām, kuras iekļautas sankciju sarakstos vai citādi būtiski traucē regulās noteikto sankciju mērķu sasniegšanu.
Lai gan patlaban pielikumā nav iekļauta neviena persona, šāda mehānisma ieviešana kalpo kā skaidrs signāls trešo valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ka uz tiem var tikt attiecinātas ES sankcijas, ja tie tiks iesaistīti darījumos, kas pārkāpj ES sankciju regulējumu.
Sarakstam ar kredītiestādēm, ar kurām noteikts aizliegums iesaistīties darījumos, pievienotas vēl 33 kredītiestādes. Līdz ar to kopējais kredītiestāžu skaits, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos, pārsniedz 100.
Sarakstam ar trešo valstu bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas finanšu ziņojumu sistēmu SPFS, pievienota viena Kirgizstānas kredītiestāde. Savukārt sarakstam ar finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un būtiski kaitē sankciju mērķu sasniegšanai, pievienotas vairāk nekā 20 finanšu iestādes. Turpmāk aizliegts sadarboties vai veikt jebkādus darījumus ar šīm finanšu iestādēm.
Jaunajā sankciju kārtā papildināts saraksts ar precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību. Šajā sarakstā iekļautās preces un tehnoloģijas aizliegts gan eksportēt uz Krieviju, gan vest tranzītā caur Krievijas teritoriju. Aizliegums turpmāk attieksies uz atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, kas paredzēti izmantošanai bezpilota lidaparātos, traucējumu un pārtveršanas sistēmās, kā arī palaišanas sistēmās.
Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi. Daļa no tiem ir saskaņoti ar jaunajiem ierobežojumiem, kas ieviesti pret Krieviju. Pieņemtie ierobežojumi cita starpā paredz jaunu personu iekļaušanu sankciju sarakstā, ja tās var veicināt Baltkrievijas vai Krievijas militārās un tehnoloģiskās kapacitātes palielināšanu. Turklāt paplašināts eksporta aizliegums konkrētām precēm, tostarp atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, ko izmanto bezpilota lidaparātos.
LETA vēstīja, ka “Latprodukti” 2024. gadā strādāja ar 31,57 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, taču uzņēmums cieta zaudējumus 71 841 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti. Kompānija “Latprodukti” reģistrēta 2020. gadā, un tās pamatkapitāls ir 365 000 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmums pilnībā pieder Serbijā reģistrētai kompānijai “SKTrade DOO Beograd”, bet patiesais labuma guvējs ir Šnaiders.
Pēc “Firmas.lv” datiem, Latvijā ir 12 “Mere” veikali. Veikali ir Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valkā un Ventspilī.
Vienlaikus Šnaideram pastarpināti pieder Lietuvas “Valiente” filiāle Latvijā. Līdz 2025. gada 19. septembrim “Valiente”, kas pārvaldīja “Mere” tīklu Lietuvā, piederēja pieciem Krievijas pilsoņiem, tostarp Annai Šnaiderei (66%), Rustamam Kiližekovam (15%), Andrejam Šnaideram, kurš ir Šnaidera brālis, (12%), Jakovļevam (5%) un Veikulainenam (2%). Taču portāls “Delfi.lt” 2025. gada oktobra vidū ziņoja, ka Krievijas pilsoņi “Mere” veikalu Lietuvā operatorkompānijas īpašumtiesības ir nodevuši Spānijā reģistrētam uzņēmumam.
Jau ziņots, ka ES valstis ceturtdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Vienošanās panākta pēc vairāku nedēļu sarunām.
