ASV Senāts plāno pabeigt to, ko Lindsijs Greiems nepaguva – Putinam tiek gatavots liels trieciens 1
ASV senatoru grupa otrdien nāca klajā ar atjauninātu likumprojekta versiju par sankcijām pret Krieviju tās izraisītā kara dēļ Ukrainā. Tā tapusi pēc mēnešiem ilgām sarunām, kuras vadīja nesen mūžībā aizgājušais republikāņu senators Lindsijs Greiems. Izrāviens tika panākts tieši pirms viņa nāves.
Abu partiju likumdevēji norāda, ka šī projekta pieņemšana būtu pienācīgs pagodinājums L. Greiemam, kurš pēkšņi mira pagājušās sestdienas vakarā. Savas dzīves pēdējā nedēļā viņš apmeklēja Ukrainu un centās saskaņot projekta galīgo formulējumu.
“Es sākšu, mēģinot runāt tā, kā manī runātu L. Greiems – tas ir sasodīti svarīgs jautājums,” otrdien preses konferencē sacīja demokrātu senators no Konektikutas Ričards Blūmentāls, kurš ir pirmais projekta līdzautors.
Likumprojekta mērķis ir dot triecienu Krievijai, kas gūst peļņu no naftas un gāzes eksporta, kas veido lielāko daļu Kremļa ieņēmumu. Vienlaikus Ukraina ir paplašinājusi tālās darbības rādiusa triecienus Krievijas enerģētikas objektiem, tādējādi vēl vairāk padziļinot valsts ekonomisko krīzi, kas padarījusi sabiedrības attieksmi pret karu nelabvēlīgāku.
“Tas sniedz ASV sviras, taču tas sniedz arī ārkārtīgi svarīgas sviras Ukrainai, cerams, arī miera sarunās, jo galīgais mērķis ir miers. Neviens nevēlas, lai šis karas turpinātos,” sacīja R. Blūmentāls.
Iesaistījušās abas partijas
Senatori projekta tekstu publicēja otrdien kopā ar sākotnējo 26 līdzautoru grupu, kuru vienādās daļās veido abu partiju pārstāvji. Tiek prognozēts, ka līdzautoru skaits sasniegs vismaz 60 vai vairāk, tādējādi nodrošinot projekta pieņemšanu un pietiekamu vairākumu veto pārvarēšanai.
Projekta 2025. gada versijai Senātā bija vairāk nekā 80 līdzautoru, taču Senāta vairākuma līderis, republikānis no Dienviddakotas Džons Tūns, pēc Baltā nama lūguma neļāva to izskatīt laikā, kad norisinājās sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
R. Blūmentāls sacīja, ka Dž. Tūns viņam apstiprinājis savu gatavību iesniegt projektu izskatīšanai visā Senātā, tiklīdz tā tekstam būs pietiekami daudz līdzautoru, kas garantē pieņemšanu.
“Es domāju, ka balsis mums ir. Runājot par laiku – jo ātrāk, jo labāk. Ne tikai kā cieņas apliecinājums senatoram L. Greiemam, bet arī tāpēc, ka tas ir svarīgi Ukrainai,” apgalvoja R. Blūmentāls.
Viņš likumprojekta normas raksturoja kā “āmura trieciena sankcijas”, kas vērstas pret Krieviju un struktūrām, kas tai palīdz.
Kompromisa projektā paredzētas obligātas sankcijas Krievijas politiskajai vadībai, finanšu institūcijām, enerģētikas sektoram, kā arī personām un struktūrām, kas apiet sankcijas.
Likuma tekstu senatori un Baltais nams galīgi saskaņoja pirms D. Trampa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pagājušajā nedēļā Ankarā notikušā NATO samita kuluāros.
Nopietnas saistības
Baltais nams savu atbalstu projektam apstiprināja rakstiski. Tas kļuva par svarīgu pavērsienu iestrēgušajam projektam, kuru L. Greiems un R. Blūmentāls pirmo reizi prezentēja 2025. gada aprīlī.
Jaunajā likumprojektā paredzēts, ka ASV prezidentam sankcijas jāievieš obligāti 30 dienu laikā pēc likuma pieņemšanas. Iepriekšējā versijā tas bija atkarīgs no tā, vai Krievija piekritīs sarunām ar Ukrainu, bet tagad nekādu nosacījumu vairs nav.
Balstoties uz Senāta palīgu rīcībā esošajiem datiem, piecas lielākās Krievijas jēlnaftas pircējas ir Ķīna, Indija, Slovākija, Ungārija un Azerbaidžāna. Piecas lielākās Krievijas dabasgāzes importētājas ir Ķīna, Francija, Japāna, Ungārija un Beļģija.
Valstīm muitas tarifs netiktu piemērots, ja 12 mēnešu periodā to importētās dabasgāzes daudzums veidotu mazāk nekā 15% no visa ikgadējā Krievijas dabasgāzes eksporta un tās vienlaikus veiktu nozīmīgus pasākumus Krievijas gāzes importa samazināšanai.
Jaunās sankcijas skars ne tikai Krieviju, bet arī citas valstis, kas tai palīdz. Piemēram, projektā paredzēts noteikt muitas tarifus arī valstīm, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, tostarp iesaistoties tā dēvētajā “ēnu flotē”, ar kuru Krievijas energoresursi tiek pārvadāti pa visu pasauli.
Sagatavots pēc “The Hill” un “Politico” publikācijām.
