“Mērķis grūts un daudziem nereāls…” Matīss ir pārliecināts, ka tieši tik lieliem iekrājumiem mūsdienās būtu jābūt katram iedzīvotājam 0
Kamēr pasaulē arvien biežāk tiek runāts par drošību, ekonomisko nestabilitāti un iespējamiem krīzes scenārijiem, sociālajos tīklos cilvēki arvien atklātāk diskutē arī par personīgajiem finanšu uzkrājumiem un gatavību neparedzētām situācijām.
Sociālajā tīklā “Threads” kāds vīrietis izteicis savas domas par to, cik lieliem uzkrājumiem, viņa ieskatā, šobrīd vajadzētu būt ikvienam cilvēkam, lai justos droši.
Viņš raksta: “Drošība šobrīd pasaulē? Lai būtu pavisam drošs ir jābūt vairākiem uzkrājumu veidiem. Skaidra nauda 10-15 tūkstoši. Uzkrājumi kontos, kas pelna arī % = 2-3 konti, kopsummā vēl 10-15k un labāk dažādu valstu bankās.”
Viņš arī atzīst, ka šāds mērķis daudziem var šķist grūti sasniedzams vai pat nereāls, tomēr uzskata, ka tieši šāda finanšu drošības rezerve krīzes situācijā varētu kļūt izšķiroša.
“Mērķis grūts un daudziem nereāls, bet tas ir vienīgais, kas Tevi nodrošinās ar ērtu dzīvi, ja nu viss brūk un jūk un jāparūpējas par ģimeni kādu pusgadu… gadu pilnībām,” norāda vīrietis.
Tomēr komentāru sadaļā lielākā daļa cilvēku norāda, ka šāds uzkrājumu apjoms pie pašreizējās inflācijas un dzīves dārdzības daudziem šķiet teju nesasniedzams. Lielākajai daļai cilvēku pēc komunālo maksājumu, pārtikas, kredītu un bērnu vajadzību segšanas lieka nauda, lai veidotu tik lielus uzkrājumus, nav.
Lūk, ko par šo domā šī ieraksta komentētāji:
Jau iepriekš esam ziņojuši, finanšu ektoram oranžā brīdinājuma gadījumā ir jānodrošina kritisko bankomātu darbība un bezskaidrās naudas norēķini, savukārt klientu apkalpošana filiālēs tiek apturēta, klientiem paliekot filiāļu telpās, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.
Finanšu sektors darbojas atbilstoši vienotajam valsts regulējumam, un visām Latvijas komercbankām ir darbības nepārtrauktības plāni, kuri nepārtraukti tiek testēti un aktualizēti. Tāpat regulāri tiek rīkotas mācības ar banku un citu sektora dalībnieku iesaisti.
Latvijas Bankā skaidroja, ka ir ieviests īpašs kritisko finanšu pakalpojumu klāsts un regulējums, kas atrunā sektora rīcību un sabiedrības atbalstu dažādās krīzes situācijās. Piemēram, jau vairākus gadus izveidots kritisko bankomātu tīkls, kura noturība tiek pilnveidota (autonomi energoapgādes un datu centru risinājumi), kā arī ieviests bezsaistes maksājumu karšu norēķinu risinājums, kas arī sakaru traucējumu gadījumā ļauj ar maksājumu karti iegādāties pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, medikamentus un degvielu, lielākajos tirgotāju, aptieku un degvielas uzpildes staciju tīklos.
Atbilstoši publiskotajām vadlīnijām finanšu sektoram oranžā brīdinājuma gadījumā prioritāte ir nepārtraukta finanšu pakalpojumu, primāri kritisko finanšu pakalpojumu, darbība, kā arī klientu un darbinieku drošība. Šādā gadījumā bankomātu darbība un bezskaidrās naudas norēķini turpinās, savukārt klientu apkalpošana filiālēs tiek apturēta, klientiem paliekot filiāļu telpās.
Informācija Latvijas Bankas tīmekļvietnē par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem liecina, ka bankām internetbankā un mobilajā lietotnē jānodrošina maksājumi vismaz 70% apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darbalaika.
Savukārt maksājumi ar karti jānodrošina pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu infrastruktūrai. Ja nav pieejama maksājumu karšu infrastruktūra, jānodrošina pirmās nepieciešamības preču iegāde bezsaistē, ievietojot karti maksājumu terminālī, par kopējo summu līdz 200 eiro.
Kritiskie bankomāti krīzes situācijā ar skaidro naudu tiks nodrošināti prioritāri. Kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5% no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks. Latvijā tādas ir četras komercbankas – “Swedbank”, “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank”.
Detalizēta informācija par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem pieejama mājaslapā “https://www.bank.lv/darbibas-jomas/klientu-aizsardziba/kritiskie-finansu-pakalpojumi”.
Kā vēstīts, ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā, ir izstrādātas rīcības vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai.
Vienlaikus Krīzes vadības cents aicina iedzīvotājus iepazīties ar rīcības matricu, kurā pieejama pamatinformācija par sagaidāmo valsts pārvaldes, pašvaldības un nozaru institūciju rīcību, kā arī nozaru izstrādātie rīcības ieteikumi iedzīvotājiem dažādās situācijās.
Rīcības vadlīnijas un rīcības matrica atrodama vietnē “https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs”.
Pēdējo mēnešu laikā šūnu apraides paziņojumus saņēmuši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.
