Vai politikā atkal atgriezīsies pie “paklausīgajiem šoferu dēliem”? Ministru izvēles rada jautājumus 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīkojot konkursus uz amatiem valsts pārvaldē, bet pēc tam uz šiem posteņiem izraugoties cilvēkus, kuri nav konkursā piedalījušies vai ir ieguvuši zemāku punktu skaitu nekā tā uzvarētājs, var iedragāt uzticību valsts pārvaldei un mazināt cilvēku interesi pieteikties konkursos.
Tā uzskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”).
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (NA) “Latvijas Avīzei” savukārt sacīja – ja sabiedrība no ministra pieprasa atbildību, tad viņam ir tiesības teikt galavārdu un iecelt amatā cilvēku, kuram uzticas.
Ministrs nevarot uzņemties atbildību par konkursā izraudzītu kandidātu, ja par viņu nav pārliecināts.
Tāda situācija izveidojās pēc konkursa uz Brīvdabas muzeja direktora amatu, kad kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uz posteni nominēja kandidāti, kas bija ieguvusi tikai otru augstāko punktu skaitu.
Savukārt šonedēļ iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) paziņoja, ka Valsts policijas priekšnieka amatam ir izraudzījies Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku, kurš konkursā nemaz nebija piedalījies.
Abi gadījumi izraisīja rezonansi. Korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs tviterī raksta: “Saistībā ar pēdējā laika konkursiem valsts pārvaldē, manuprāt, iedegusies “sarkanā lampiņa uz paneļa”, kas norāda uz pieaugošu risku godīgu un atklātu konkursu norisei. Šī problēma būtu jārisina, kamēr nav iedegušās citas lampiņas.”
Konkurss nav vienīgais kandidātu atlases mehānisms, uzskata valsts pārvaldes jautājumu eksperte Eva Upīte. Viņa “Latvijas Avīzei” sacīja: “Svarīgākais ir mērķis – atrast labāko speciālistu. Neesmu atklāto konkursu fans, jo cilvēki, ar kuriem esmu runājusi, netic, ka konkurss nav sarunāts un būs taisnīgs. Tāpēc viņi tajā nepiesakās.” Ir iespēja uzrunāt labus vadītājus.
Piemēram, E. Upīte minēja, kā savulaik premjers Māris Kučinskis (ZZS), meklējot Valsts kancelejas (VK) direktora amata kandidātu, ir uzrunājis tagadējo VK vadītāju Jāni Citskovski, kurš rotācijas kārtībā tika iecelts amatā. Līdzīgi tagad ir rīkojies arī iekšlietu ministrs S. Ģirģens.
Kandidātus pārbauda ar melu detektoru
Vasarā konkursā tika meklēts Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktors. Konkursa komisija visatzinīgāk bija novērtējusi Unu Sedlenieci, bet kultūras ministrs N. Puntulis (NA) ar kandidāta nosaukšanu nesteidzās, uzklausot vairākus pretendentus.
Latvijas Televīzijas raidījums “Kultūršoks” vēstīja, ka kultūras ministrs esot centies pārliecināt konkursa uzvarētāju no amata atteikties.
N. Puntulis minējumu noliedza, bet U. Sedleniece intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka nav jutusi ministrijas vadības atbalstu savai kandidatūrai, tāpēc to atsaukusi.
Brīvdabas muzeja direktores amatam tika izraudzīta Zanda Ķergalve, kas konkursā piedalījās, bet bija palikusi otrā ar mazāku punktu skaitu.
Februāra sākumā amatu atstāja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Likums ļauj iekšlietu ministram iecelt Valsts policijas priekšnieku, ja kandidāts ir saņēmis valdības atbalstu. Taču S. Ģirģens nolēma uz amatu izsludināt konkursu, ko sākotnēji koalīcijas partneri noraidīja.
Toreiz LTV raidījumā “Rīta Panorāma” iekšlietu ministrs S. Ģirģens skaidroja, ka, nemeklējot kandidātu konkursa kārtībā, zaudētāja būšot sabiedrība, jo jaunā priekšnieka kandidātu atlase nebūšot atklāta un būs ierobežotas iespējas uz vakanto amatu pretendēt augstākās kvalifikācijas kandidātiem.
Pieteikšanās konkursā bija izsludināta līdz 9. aprīlim, bet ārkārtējās situācijas dēļ to pagarināja uz nenoteiktu laiku. Pēc tās beigām tika noteikts, ka kandidāti var pieteikties līdz 1. jūlijam.
Trīs amata pretendenti, starp kuriem bija arī Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, komisijā tika uzklausīti jūlija vidū. Ar visiem tikās arī ministrs.
Divi pārējie kandidāti tika pārbaudīti arī ar melu detektoru jeb poligrāfu. Aģentūra LETA ziņoja, ka kandidātu vērtēšanā ir piesaistīta arī personāla atlases kompānija “Eiropersonāls”.
Koalīcijā atšķirīga pieredze
Kad nedēļas sākumā iekšlietu ministrs S. Ģirģens paziņoja, ka Valsts policijas priekšnieka amatā plāno iecelt A. Ruku, koalīcijas partneri šo izvēli atbalstīja.
S. Ģirģens skaidroja, ka konkursā vislielāko punktu skaitu ieguvis A. Grišins, bet viņš, atsaucoties uz veselības problēmām, esot atteicies ieņemt amatu.
“Nacionālā apvienība uzticas iekšlietu ministra izvēlei. Tā ir ministra atbildība,” pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ritvars Jansons (NA). Līdzīgs viedoklis bija arī “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājam Danielam Pavļutam.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) par ministra izvēli pat bija ļoti iepriecināts, jo “no visiem dzirdētajiem kandidātiem Armands Ruks ir visspēcīgākais, esmu dzirdējis labas atsauksmes, kas vieš cerības”.
Vienīgi premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) atturīgi noteica, ka ministrs partnerus ir informējis un nolemts pēc nedēļas kandidātu vērtēt valdībā.
Trešdien intervijā “Rīta Panorāmā” K. Kariņš teica: “Ja konkurss nav izdevies, tad man ir jautājums, kāpēc tas nav izdevies.”
Pēc koalīcijas sēdes atbildes uz šiem jautājumiem nebija arī “KPV LV” frakcijas vadītājam Atim Zakatistovam, kurš atzina, ka viņam neesot informācijas, lai šo jautājumu komentētu.
“Konkursus ir lietderīgi rīkot, ja gribi atrast patiešām labāko kandidātu. Ministrs varēja to arī nerīkot, jo likumā ir noteikti amata pretendenta kritēriji, pēc kuriem izvēlēties,” uzskata “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Viņaprāt, sliktākais ir tas, ka kopš februāra Valsts policija bija bez priekšnieka. “Nav skaidrs, kāpēc vajadzēja tērēt resursus un laiku,” piebilda A. Latkovskis.
Jaunā konservatīvā partija vienmēr ir iestājusies par atklātiem konkursiem, ko JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” atkārtoja vēlreiz. Viņš uzskata, ka JKP pārvaldītajās nozarēs konkursi ir noritējuši ļoti veiksmīgi.
Piemēram, konkursā uz Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatu komisija izvēlējās Vitu Narnicku.
Tieslietu ministrs J. Bordāns ar šo izvēli bijis ļoti apmierināts.
“Mūsu ministrijās konkursi notiek bez slēptām iegribām un pārspīlētām prasībām, kas būtu uzrakstītas konkrētam pretendentam,” apgalvoja K. Feldmans.
Bijušais premjers un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka patiesība ir kaut kur pa vidu – no vienas puses, ministram kandidātu izvēlē ir noteicošā loma.
Taču arī konkursus rīkot ir lietderīgi, jo, piesaistot personāla atlases kompānijas, var atrast labus speciālistus privātajā sektorā, kas paši nepieteiktos. Tas gan nav attiecināms uz Valsts policijas priekšnieka izvēli.
M. Kučinskis atceras, ka konkursu rīkošana aizsākās laikā, kad nozīmīgos amatos nonāca “paklausīgie šoferu dēli”, kuri bija pietuvināti kādam politiķim vai partijai, nevērtējot profesionālo atbilstību.
Viņaprāt, atklātībai ir jābūt, bet nedrīkstot cilvēkus tā kacināt, liekot izturēt vairākus pārbaudījumus, ja beigās nolemts izraudzīties citu cilvēku.
