NATO samits – īss, bet sprādzienbīstams: Rutte meklē līdzsvaru starp Trampu un sabiedrotajiem 0
NATO samiti nereti tiek iepriekš izstrādāti līdz pēdējam sīkumam, ne tikai, lai demonstrētu vienotu alianses fronti, bet arī, lai izvairītos no publiskiem strīdiem, īpaši ar tās ietekmīgāko dalībvalsti — ASV, informē portāls bbc.com.
NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rutte jau ir sagatavojis „ēdienkarti” Hāgas samitam, kurš norisināsies nākamnedēļ divas dienas – otrdien un trešdien.
Viņa mērķis: izvairīties no atklāta konflikta ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš atgriezies starptautiskajā arēnā ar jau zināmo prasību, lai Eiropas valstis ievērojami palielina aizsardzības izdevumus.
Tramps, kurš vienmēr ir uzsvēris principu “Amerika vispirms”, arī iepriekš ir apšaubījis NATO kolektīvās aizsardzības pamatnostādnes. Savā pirmajā prezidentūras termiņā viņš NATO samitā pārmeta Eiropas valstīm pārāk zemu aizsardzības finansējumu, norādot, ka tās “ir parādā ASV milzīgas naudas summas”.
Samits Hāgā būs rekorddārgs – 183,4 miljoni eiro, un to pavada līdz šim lielākā drošības operācija Nīderlandes vēsturē.
Samitā piedalīsies 32 NATO valstu un vairāk nekā 12 partnervalstu vadītāji. Galvenās diskusijas gan tiks reducētas uz trim stundām, bet gala paziņojums, tikai uz piecām rindkopām, galvenokārt Trampa spiediena dēļ.
Komentētāji norāda, ka šī samita koncentrētais formāts ir pielāgots Trampa ierobežotajai uzmanības noturībai un nepatikai pret garām sarunām. Taču īsums kalpo arī tam, lai slēptu domstarpības.
Lai gan alianse izstrādā aizsardzības plānus Austrumu flanga aizsardzībai, tostarp reģionos pie Krievijas Kaļiņingradas, par šiem jautājumiem samitā runāts netiks. Tie, iespējams, apzināti izņemti no darba kārtības, lai izvairītos no konflikta ar Trampu, kurš ir atteicies no atbalsta Ukrainai un demonstrējis pretēju nostāju nekā lielākā daļa sabiedroto.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalīsies samita vakariņās, taču ne galvenajās diskusijās.
