Eiropa ņem stūri savās rokās: Makrons izklāsta plašu Eiropas piedāvājumu Irānai, lai izbeigtu karu ar Izraēlu 0
Eiropa izstrādā visaptverošu piedāvājumu Irānai, lai izbeigtu karu ar Izraēlu. Makrons saka, ka jāpanāk nulles līmeņa urāna bagātināšana, raķešu programmas ierobežošana un terorisma finansēšanas izbeigšana, vēsta “The Guardian”.
Eiropa gatavo visaptverošu piedāvājumu Irānai, lai izbeigtu tās karadarbību ar Izraēlu. Piedāvājums paredzētu, ka Irāna pārtrauc urāna bagātināšanu, ievieš ierobežojumus savā ballistisko raķešu programmā un pārtrauc teroristisko grupējumu finansēšanu, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Šie priekšlikumi ir pārsteidzoši plaši un aptver virkni sarežģītu jautājumu ārpus Irānas pretrunīgās kodolprogrammas. Tie var apgrūtināt risinājuma panākšanu, ja netiks noslēgta vismaz pagaidu vienošanās.
Viens no apspriestajiem variantiem ir, ka Irāna apturētu urāna bagātināšanu Donalda Trampa prezidentūras laikā. Tāpat joprojām tiek apsvērta ideja, ka bagātināšanas procesu uzraudzītu Tuvo Austrumu valstu konsorcijs, kurā būtu arī Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti.
Irāna uzstāj, ka tai ir neatņemamas tiesības bagātināt urānu savā teritorijā, taču iekšējais un ārējais spiediens piekāpties kļūst arvien lielāks.
Makrons šos priekšlikumus izklāstīja piektdien, kad Ženēvā norisinājās Eiropas ārlietu ministru sarunas ar Irānas pārstāvi Abasu Aragči. Šī bija pirmā reize, kad Aragči tikās ar Rietumu diplomātiem klātienē kopš Izraēlas negaidītā uzbrukuma Irānai pirms nedēļas.
Aragči telefoniski sazinājās ar ASV īpašo sūtni Tuvajos Austrumos Stīvu Vitkofu, kuram viņš pavēstīja, ka netiks atjaunotas klātienes sarunas ar ASV, kamēr Izraēla neturpinās uzbrukumus.
Pirms izlidošanas uz Ženēvu Aragči sacīja: “Apstākļos, kad agresija turpinās… amerikāņi vēlas sarunas un vairākkārt ir sūtījuši ziņojumus, bet mēs esam skaidri pateikuši — nav vietas dialogam, kamēr agresija un agresors netiks apturēti. Mēs nerunājam ar Ameriku kā šī nozieguma līdzdalībnieku.”
Sarunas Šveicē norisinās uz savstarpējo Izraēlas un Irānas triecienu fona. Tramps, pēc vairākām dienām ilgiem draudiem un vilcināšanās, ceturtdien paziņoja, ka lēmumu par iespējamu ASV līdzdalību Izraēlas militārajās darbībās atliks uz divām nedēļām. Tomēr Teherāna uzskata, ka ASV prezidenta neuzticamība padara jebkuru viņa apņemšanos bezvērtīgu.
Vācijas, Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministri cieši konsultējās ar ASV, taču diplomāti uzsvēra, ka Ženēvā uzsvars būs uz deeskalāciju un dialogu. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs ceturtdien Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio, lai apspriestu ASV “sarkanās līnijas”.
Makrons, kuru Tramps šonedēļ apsūdzēja uzmanības meklēšanā, izklāstīja ambiciozu dienaskārtību: “Ir absolūti būtiski prioritizēt atgriešanos pie būtiskām sarunām — tai skaitā kodolsarunām, lai virzītos uz nulles [urāna] bagātināšanas līmeni, kā arī raķešu sarunām, lai ierobežotu Irānas darbības un spējas, un izbeigtu visu teroristisko grupu finansēšanu un reģiona destabilizēšanu, ko Irāna jau gadiem īsteno.”
Viņš brīdināja pret spēka pielietošanu, īpaši pieminot Irānas urāna bagātināšanas rūpnīcu Fordovā: “Neviens nopietni netic, ka šos draudus var atrisināt tikai ar [Izraēlas] pašreizējām operācijām. Kāpēc? Tāpēc, ka daži [kodol]objekti ir ļoti aizsargāti, un šobrīd neviens precīzi nezina, kur atrodas 60% bagātinātais urāns. Tāpēc mums nepieciešams atgūt kontroli pār [Irānas kodol]programmu ar tehnisku ekspertīzi un sarunām.”
Iepriekšējās piecās sarunu kārtās ASV uzstāja, ka Irāna pilnībā pārtrauc urāna bagātināšanu savā teritorijā, taču piedāvāja saglabāt civilo kodolprogrammu, izmantojot importētu bagātinātu urānu no starptautiska konsorcija.
Irāna apgalvo, ka kā Kodolneizplatīšanas līguma (NPT) dalībvalstij tai ir likumīgas tiesības bagātināt urānu, taču šo pozīciju ne Eiropa, ne ASV nav atzinusi. Pagātnē Eiropas diplomāti ir spējuši rast kompromisus veiksmīgāk nekā ASV kolēģi, piemēram, panākot urāna bagātināšanas pagaidu apturēšanu 2003.–2004. gadā, kam Teherāna ar grūtībām piekrita.
2004. gada Parīzes vienošanās laikā Francija, Vācija un Lielbritānija kopā ar pārējo ES izvairījās no jautājuma par Irānas tiesībām bagātināt urānu, tā vietā norādot, ka Irānas lēmums apturēt bagātināšanu ir “brīvprātīgs uzticības veidošanas solis, nevis juridisks pienākums”. Lielbritānijas nostāja ir, ka NPT nedz garantē absolūtas tiesības bagātināt, nedz tās aizliedz.
Spriežot pēc Makrona izteikumiem, Eiropa apzinās, ka ASV prasība atteikties no bagātināšanas nav apspriežama.
Spriedze ap sarunām ir tik augsta, ka viens no Aragči padomniekiem, Mohammads Hoseins Radžbarāns, apgalvoja, ka Izraēla mēģinājusi veikt atentātu pret ārlietu ministru un ka tika pieprasītas garantijas viņa drošai ierašanās iespējai Eiropā.
Krievija piedāvājusi starpniecību sarunām, taču Eiropas līderi šo ideju noraidījuši.
Militāri Irānas pozīcija šobrīd ir vāja, jo tās pretgaisa aizsardzība ir daļēji paralizēta. Tomēr, kamēr ASV atliek lēmumu par iespējamu “bunkuru iznīcināšanas” bumbu izmantošanu Fordovas kodolobjekta iznīcināšanai, Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir dilemmas priekšā.
Netanjahu cerības uz režīma maiņu Irānā ir cietušas neveiksmi, jo pat režīma oponenti — gan Irānā, gan ārzemēs — neatbalsta viņa uzbrukumu. Irānas Nobela miera prēmijas laureāte Nargesa Mohammadi nosūtīja vēstījumu Trampam: “Nepievienojies šim karam, bet gan centies to apturēt un nodrošināt mieru visā Tuvajos Austrumos.”
Liela piektdienas lūgšanu apmeklētība Teherānā liecina, ka Izraēlas uzbrukumi radījuši retu nacionālās vienotības sajūtu ārēja ienaidnieka priekšā.
Rezultātā Reza Pahlavi, trimdā esošais un režīma pretinieks, palicis samērā izolēts, jo atklāti saista sevi ar Izraēlu.
Daži reformisti iekšēji uzskata, ka bagātināšana ir suverēna tiesība, taču ja tā draud iznīcināt valsti, šo tiesību būtu jāpārtrauc.
