Šajās Eiropas pilsētās nopirkt 70 kvadrātmetru lielu dzīvokli ir gandrīz nereāli – situācija arvien pasliktinās 0
Nopirkt savu mājokli Eiropā kļūst arvien sarežģītāk, pat ja ir stabils darbs un vidēji ienākumi. Virknē lielo pilsētu dzīvokļi sadārdzinās ievērojami straujāk, nekā aug algas, tāpēc sakrāt saviem kvadrātmetriem kļūst gandrīz nereāli.
Visbēdīgākā situācija ir izveidojusies Čehijas galvaspilsētā. Saskaņā ar starptautiskiem nekustamā īpašuma tirgus pētījumiem tieši Prāga ir kļuvusi par vismazāk pieejamo pilsētu Eiropā mājokļa iegādei.
Gandrīz 16 gadi bez nekādiem tēriņiem
Analītiķi ir aprēķinājuši: lai tu varētu iegādāties jaunu, 70 kvadrātmetru lielu dzīvokli, Prāgā ar vidējiem ienākumiem būtu jāatliek visa sava alga 15,9 gadu garumā. Un tas ir tikai teorētisks aprēķins, kurā nav ņemti vērā tēriņi pārtikai, komunālajiem maksājumiem, transportam vai citām ikdienas vajadzībām.
Turklāt pēdējā gada laikā situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Šis rādītājs ir pieaudzis par 0,4 gada algas apjomu, kas liecina par tālāku mājokļu pieejamības kritumu.
Galvenais iemesls ir straujais nekustamā īpašuma cenu kāpums, kas ievērojami apsteidz iedzīvotāju ienākumu augšanas tempus. Pēdējo desmit gadu laikā jaunie dzīvokļi Prāgā ir sadārdzinājušies par gandrīz 180%, turpretī vidējās algas augušas vien par aptuveni 80%.
Šo fenomenu, kad nekustamā īpašuma cenas zaudē saikni ar vietējā darba tirgus algām, ekonomisti dēvē par “mājokļu burbuļa asimetriju”. Prāgā to pastiprina ne tikai lēna jauno projektu būvniecības saskaņošana (birokrātija), bet arī globālo investoru un īstermiņa īres platformu (kā Airbnb) ienākšana, kas izspiež vietējos pircējus no vēsturiskā centra un tā apkārtnes.
Jaunieši arvien biežāk atsakās no sava mājokļa
Eksperti norāda, ka šī situācija pakāpeniski maina veselas eiropiešu paaudzes uzvedību. Jaunās ģimenes arvien biežāk ir spiestas vai nu ņemt ilgtermiņa hipotekāros kredītus uz gadu desmitiem, vai arī palikt īres tirgū ievērojami ilgāk, nekā sākotnēji plānots.
Tas savukārt palielina pieprasījumu pēc īres mājokļiem un rada papildu spiedienu uz cenām. Līdzīga situācija vērojama arī citās Centrāleiropas lielajās pilsētās.
Sociologi šo paaudzi, kas ekonomisko apstākļu dēļ vairs nespēj nopirkt īpašumu, mēdz saukt par “Īres paaudzi”. Pētījumi rāda, ka ilgstoša nespēja iegūt savu mājokli maina cilvēku psiholoģiju un demogrāfiju – jaunieši Eiropas lielpilsētās arvien vēlāk dibina ģimenes un izvēlas mobilitāti, nevis piesaisti vienam īpašumam, kas tieši ietekmē arī kopējo dzimstības līmeni reģionā.
