Nelegālais ogu un sēņu tirgus mērāms miljonos 12
Dabas velšu nelegālo uzpircēju aktivitātes īpaši nospiedošas kļūst sliktas ražas gados, kāds ir arī šis gads. Ogas un sēnes bez jebkādas pirkuma darījumu dokumentēšanas nelegāļi iepērk turpat oficiālo uzpirkšanas punktu durvju priekšā, novērojuši tirgus dalībnieki.
“Mums ir apmēram 120 dabas velšu uzpirkšanas punktu Vidzemē un Latgalē,” stāsta viens no lielajiem meža velšu uzpircējiem SIA “Pharmeko Latvia” direktors Alesandro Monezi.
“Daudzos no tiem mūsu darbinieki ir liecinieki nelegālo uzpircēju aktivitātēm. Viņi ierodas ar mikroautobusiem vai kravas mašīnām no Lietuvas vai Igaunijas un iepērk ogas un sēnes par skaidru naudu tieši pie mūsu uzpirkšanas punkta ieejas. Dažkārt nelegālo uzpircēju vidū ir arī vietējie – Latvijas iedzīvotāji.”
Tiek lēsts, ka kopējais meža velšu tirgus Latvijā ir 5–15 miljoni eiro. Tā apjoms atkarīgs no ražas un meža velšu cenām konkrētajā gadā. Pēc tirgus dalībnieku aplēsēm, aptuveni trešdaļu tirgus veido nelegālo uzpircēju iegādātais. Tas nozīmē, ka pelēkajā zonā ik gadu atrodas darījumi ar kopējo vērtību 1–5 miljoni eiro.
Labāk pārdod nelegāļiem
Latvijas meži, kas siltajā sezonā cilvēkiem dāsni dāvā ogas un sēnes, ir nozīmīgs papildu ienākumu avots daudziem Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem.
Meža velšu uzpirkšanas punkti darbojas visā Latvijā, bet likumdošana vācējiem ir labvēlīga, jo nodokļi tiek piemēroti tikai tad, ja sezonas laikā pārdotas ogas un sēnes (arī savvaļas ārstniecības augi, ziedi un vīngliemeži) vairāk nekā 3000 eiro kopsummā.
“Ja ienākumi pārsniedz šo slieksni un cilvēks turpina aktīvi pārdot paša salasīto vai dārziņā izaudzēto, ir laiks reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam,” skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.
Pēc SIA “Pharmeko Latvia” direktora Alesandro Monezi vārdiem, daudziem dabas velšu vācējiem bažas, ka pārdošanas apjomi sezonas laikā varētu sasniegt 3000 eiro un nāktos reģistrēt saimniecisko darbību, kā arī šķirties no ievērojamas naudas summas iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, ir pamudinājums pārdot savāktās ogas un sēnes nelegālajiem uzpircējiem.
“Patiesībā vienam cilvēkam ir ļoti grūti savākt tik daudz ogu un sēņu, lai tiktu pārsniegts 3000 eiro slieksnis, tomēr ļaudis satraucas un, pārdodot salasīto, atsakās parakstīt nepieciešamos dokumentus. Lielā mērā tā ir viņu neinformētība un bailes no VID kā kontrolējošās institūcijas,” uzskata Alesandro Monezi.
“Nelegālie dabas velšu uzpircēji savukārt var piedāvāt arī labāku iepirkuma cenu, jo viņiem nav oficiāli reģistrētu struktūrvienību un, iespējams, nav pat reģistrētas uzņēmējdarbības, līdz ar to arī savus darbiniekus viņi algo, nemaksājot nodokļus.”
Valsts ieņēmumu dienestā norāda, ka iedzīvotājiem, kuri paši uz tirgu nebrauc, bet ogas, sēnes vai ārstniecības augus pārdod uzpircējiem, būtu jāraugās, vai uzpircējs dod parakstīties izmaksu sarakstā; vai tajā norādītie dati par viņu ir precīzi; vai izmaksu sarakstā norādītā informācija atbilst faktiski nodoto dabas velšu daudzumam, kā arī vai izmaksu sarakstā norādītā skaidrās naudas summa atbilst patiesībā izmaksātajai. “Šādi gūti ienākumi cilvēkam ir jādeklarē VID, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju,” skaidro Evita Teice-Mamaja.
Savukārt dabas velšu uzpircējiem jāiesniedz VID paziņojums par gada laikā personai izmaksātajām summām, ja tās kopapjomā pārsniedz 300 eiro.
“Iepriekšējos gados dabas velšu iepirkšanas procedūra Latvijā ir tikusi ievērojami sakārtota. Darboties legāli šajā tirgū ir ļoti ērti un vienkārši: mēs reģistrējam katru iepirkuma aktu kases grāmatā, un tas notiek jau pirkšanas brīdī uzpirkšanas punktā,” turpina Alesandro Monezi. “Lai arī pēdējo 10 gadu laikā situācija ir uzlabojusies un arī likums ir labs, tomēr fakts, ka aptuveni 1/3 ievākto dabas velšu nokļūst nelegālajā tirgū, ir reāla problēma.”
Izdevīgi vest uz Lietuvu un Igauniju
Pēc SIA “Pharmeko Latvia” direktora teiktā, daļa nelegālo uzpircēju, iespējams, noformē iepirkuma aktus par ogām tā, it kā tās būtu ievāktas viņu mītnes zemē: Lietuvā vai Igaunijā.
“Tas viņiem ir izdevīgi, jo atšķiras nodokļu likumdošana,” skaidro Alesandro Monezi. Tāpat ir aizdomas, ka daļa nelegāli iepirktā apjoma nokļūst Rīgas Centrāltirgū. “Pirms pieciem vai sešiem gadiem VID aktīvi veica pārbaudes šajā nozarē, un tas deva rezultātus. Tomēr pēdējos gados kontrolējošās institūcijas šī tirgus uzraudzībai īpašu uzmanību nepievērš, un situācija ir pasliktinājusies,” tā Alesandro Monezi.
Savukārt VID aicina uzņēmējus par pārkāpējiem ziņot. “Jebkādu aizdomu gadījumā par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā aicinām par to informēt Valsts ieņēmumu dienestu kādā no ērtākajiem veidiem: zvanot uz VID anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070 vai arī rakstot uz e-pasta adresi [email protected],” mudina VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.
“Visos norādītajos gadījumos informāciju iespējams sniegt latviešu, krievu un angļu valodā. Cilvēkam ir iespēja saglabāt anonimitāti, taču VID augstu vērtē cilvēku atsaucību un gatavību sadarboties, lai iegūtu pēc iespējas vairāk konkrētu un pārliecinošu pierādījumu par notikušo pārkāpumu. Tāpat aicinām informāciju sniegt iespējami detalizēti, piemēram, konkrētus datumus, vietas, adreses, personas, uzņēmumus u. tml.”
Alesandro Monezi savukārt ieskicē šādas pieejas problemātiku: “Nelegālo uzpircēju gaitām ir grūti izsekot. Ja cilvēkam nav uzņēmuma, viņa aktivitātes ir grūti pierādīt. Nākamajā dienā viņš, piemēram, var braukt jau ar citu auto…”
VID aktīvi pārbauda tirgu
VID informācija liecina, ka tematiskās pārbaudes tirgos, tostarp Rīgas Centrāltirgū, šogad notiek aktīvāk nekā iepriekšējos gadus. Pārbaužu skaits Latvijas tirgos kopumā šī gada deviņos mēnešos ir pat vairāk nekā trīs reizes lielāks par visa pagājušā gada laikā Latvijas tirgos veikto pārbaužu skaitu.
Savukārt pārbaudes Rīgas Centrāltirgū jau tagad par 57% pārsniedz pērn Centrāltirgū veikto pārbaužu kopapjomu. Savukārt 2018. gadā tematisko pārbaužu skaits Rīgas Centrāltirgū vairāk nekā divas reizes pārsniedza vēl gadu iepriekš veikto pārbaužu skaitu. VID ziņo, ka 2019. gada 9 mēnešos Latvijas tirgos veiktas 193 tematiskās pārbaudes, no tām 55 – Rīgas Centrāltirgū. 88% gadījumu konstatēti pārkāpumi.
“Konstatējot pārkāpumus deklarāciju aizpildīšanā, pēc VID aicinājuma 47 nodokļu maksātāji paši iesniedza deklarāciju precizējumus un pārbaudes laikā paši deklarēja nodokļus 19,7 tūkstošu EUR apmērā. Par konstatētajiem pārkāpumiem 103 pārbaužu rezultātā tika noteikti naudas sodi 27,7 tūkstošu eiro kopsummā,” skaidro Evita Teice-Mamaja. Savukārt par pārbaudēm uzņēmumu struktūrvienībās, kas iepērk savvaļas veltes, gūt precīzu priekšstatu ir sarežģīti.
“VID vispirms ar nodokļu maksātāju strādā preventīvi – aicinot tos sniegt deklarāciju precizējumus, konsultējot tos par normatīvo aktu piemērošanu utt. Tikai pēc tam nepieciešamības gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav atsaucies uz VID aicinājumu dialogam un tam joprojām tiek konstatēti nodokļu nenomaksas riski, tiek veikti nodokļu kontroles pasākumi,” skaidro Evita Teice-Mamaja.
“Veicot riska analīzi, VID vērtē kopējos nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības rādītājus, t.sk., arī no darbības, kas saistīta ar savvaļas velšu pārdošanu vai iepirkšanu, kam ir sezonāls raksturs. Taču šis darbības veids ne vienmēr ir nodokļu maksātāja pamatdarbība.
Nodokļu maksātājiem, kuri kā savu pamatdarbības veidu ir deklarējuši “Meža produktu vākšana”, 2018. gadā veikti trīs nodokļu kontroles pasākumi (diviem nodokļu maksātājiem), bet 2017. gadā – četri nodokļu kontroles pasākumi (vienam nodokļu maksātājam). Taču šīs pārbaudes nav saistītas ar savvaļas velšu pārdošanu vai iepirkšanu.”
Pārpircēji nejūt uzraudzības spiedienu
SIA “Pharmeko Latvia” uzskata, ka lielāku kārtību meža velšu tirgū Latvijā būtu iespējams nodrošināt, ja Valsts ieņēmumu dienests pārpircēju aktivitātēm veltītu vairāk uzmanības.
“Sezonas laikā pilsētās, kurās ir lielākas problēmas ar nelegālo tirgu, piemēram, Gulbenē, Daugavpilī, Valkā vai Rīgā, būtu nepieciešams veikt aktīvākas pārbaudes. Ja pārbaudes notiek biežāk, nelegālās aktivitātes norimst – cilvēki bažījās par to, ka varētu tikt pieķerti, un sāk strādāt godīgi,” uzskata Alesandro Monezi.
Vienlīdzīgus konkurences apstākļus, viņaprāt, palīdzētu nodrošināt arī nozares nodokļu likumdošanas izmaiņas, vienādojot noteikumus ar tiem, kādi pastāv kaimiņvalstu tirgos. Savukārt VID, jautāts, vai likumiskais regulējums savvaļas velšu iepirkšanā uzraugošās institūcijas ieskatā ir optimāls, lai izslēgtu nelegālā tirgus veidošanos, uzsvaru liek uz citu apstākli:
“Lai mazinātu administratīvo slogu fiziskajām personām, kuras sezonāli saņem nelielus ienākumus – savvaļas velšu lasītājiem un tirgotājiem –, tika ieviesti nodokļu atvieglojumi (3000 eiro slieksnis. – I. Ē.). Līdz ar to likums savu mērķi ir sasniedzis.”
