“Nenormāls režīms!” Putina pārstāvja vārdi par šo sfēru izceļas uz pārējo Kremļa paziņojumu fona 0
Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Boriss Titovs publiski brīdinājis par riskiem, ko rada pārmērīga Krievijas ekonomikas pārorientēšana uz kara vajadzībām.
Titova izteikumi kļuvuši par vēl vienu publisku signālu par satraukumu Kremļa tuvumā esošajās aprindās saistībā ar kara radīto aizvien lielāko spiedienu uz Krievijas ekonomiku.
Titovs intervijā izdevumam RBK norādījis, ka militārais un civilais ekonomikas sektors var pastāvēt līdzās, taču svarīgi ir saglabāt pareizu līdzsvaru.
Kā vēsta aģentūra “Reuters”, kara atbalstītāji un daļa Krievijas amatpersonu aizvien biežāk atsaucas uz Josifa Staļina laika mobilizācijas ekonomikas modeli un saukli “Viss frontei, viss uzvarai”. Tomēr šāda pieeja sāk izraisīt arvien lielāku pretestību dažādās lielā biznesa nozarēs.
“Tas nepavisam nav ekonomikas modelis, bet sava veida “vājprāta režīms”, kas var pastāvēt tikai ļoti ierobežotu laiku, un nepieciešamība pēc tā ir ļoti rūpīgi jāizvērtē,” tā pirms liela ekonomikas foruma izteicās Titovs. Šo forumu Krievijas Tālajos Austrumos paredzējis apmeklēt arī Vladimirs Putins.
Brīdinājumi no Putina elitei pietuvinātiem cilvēkiem kļūst arvien biežāki un skaļāki.
Iepriekš Krievijas valsts korporācijas VEB galvenais ekonomists Andrejs Klepačs zaudēja amatu pēc tam, kad publiski runāja par kara izraisītajām ekonomikas problēmām.
Tas liecina, cik jutīga Krievijā kļuvusi šī tēma – pat mērena kritika par ekonomikas militarizācijas sekām var maksāt amatu.
Arī Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins iepriekš paziņojis, ka “normālas ekonomikas iznīcināšana ir līdzvērtīga visas valsts iznīcināšanai”.
Krievijas sistēmā tas ir neparasts signāls – ar varu cieši saistītas publiskas personas arvien piesardzīgāk brīdina, ka bezgalīga militāro izdevumu palielināšana var graut civilo ekonomiku.
Iepriekš kļuva zināms, ka Maskava nesteidzas sniegt reālu atbalstu Krievijas uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus Ukrainas triecienu dēļ pret “Wildberries”.
