Robežsargi Valsts prezidenta vizītes laikā Latvijas austrumu robežā, kurā iepazīstas ar robežas stiprināšanas progresu uz Latvijas-Krievijas robežas netālu no “Draudzības kurgāna” Ludzas novadā.
Robežsargi Valsts prezidenta vizītes laikā Latvijas austrumu robežā, kurā iepazīstas ar robežas stiprināšanas progresu uz Latvijas-Krievijas robežas netālu no “Draudzības kurgāna” Ludzas novadā.
Foto. LETA/Edijs Pālens

“Nepieciešams intensificēt armijas atbalstu!” Robežsardze brīdina par situāciju uz robežas 0

Pievieno LA.LV

Valsts robežsardzei patlaban ir nepieciešams lielāks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atbalsts, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

90. gadu principi, kas toreiz šķita pašsaprotami un ko ievēroja katrā mājā – pie vairākiem no tiem sākam atgriezties
“Šo nevar neizstāstīt!” Sieviete pasūta auskarus no “Temu” un netic savām acīm
Mājas
Gandrīz katra mobilā tālruņa kamerā ir iebūvēts ērču meklētājs. Lūk, kā tas darbojas! 3
Lasīt citas ziņas

“Nevarētu teikt, ka armija mūs neatbalsta šobrīd – atbalsta,” viņš teica, tomēr uzsverot, ka būtu nepieciešams pārskatīt iesaistes formas un intensificēt šo atbalstu.

Izaicinājumus uz Latvijas ārējās robežas viņš vērtēja kā ļoti lielus. Patlaban visi izaicinājumi ir uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, viņš norādīja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Robežsardzes priekšnieks skaidroja, ka ļoti intensīvi robežsargus atbalsta Valsts policija.

Vienlaikus armijas iesaiste nepieciešama lielākā apjomā, viņš norādīja. Tās būtu papildu patruļas, papildu vienības pārkāpēju pārtveršanai un pārkāpumu novēršanai.

Vaicāts, kāpēc Latvija patlaban izjūt tik lielu nelegālās migrācijas spiedienu, Pujāts vērtēja, ka tam ir vairāki iemesli. Piemēram, tas, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, kā arī tas, ka Latvijā sabiedriskajiem medijiem aizliegts translēt krievu valodā. Tāpat to veicina Krievijas naratīvi, ka Latvijas teritorija tiek izmantota Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijai, kā arī vēlēšanu tuvošanās Latvijā.

Arī iepriekš novērots, ka dažādi Latvijā pieņemti politiskie lēmumi un citi politiski notikumi pastiprina nelegālās migrācijas instrumentalizāciju, atzina Pujāts.

Viņš vērtēja, ka tas notiek arī patlaban, īpaši tā varētu būt vēlēšanu tuvošanās.

Mērķis ir radīt Latvijas iedzīvotājos neapmierinātību ar esošo parlamentu un valdību, lai panāktu sev vēlamu politiķu nonākšanu nākamajā Saeimā, radītu spriedzi Latvijā un sabiedrības šķelšanos, norādīja Pujāts.

Kā vēstīts, valdība līdz šī gada 31. decembrim pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ.

Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam. 2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.

Šogad no robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti jau 7634 cilvēki.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.