Kāpēc šāds likums ir pieņemts Lietuvā, bet ne pie mums? Melnis skaidro Semjonovam 0
Kāpēc Lietuvā attiecīgu regulējumu ir izdevies pieņemt, bet Latvijā līdz līdzīgam risinājumam joprojām nav nonākts? Šādu jautājumu Kasparam Melnim, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam, ZZS politiķim un bijušajam klimata un enerģētikas ministram, TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” uzdeva vides jautājumu žurnālists un dokumentālo filmu autors Sandijs Semjonovs.
Melņa atbilde bija īsa un tieša – trūkst politiskā atbalsta.
“Tāpēc, ka nav politiska atbalsta. Ļoti vienkārši. Es būšu atklāts un tiešs,” sacīja Melnis.
Viņš atzina, ka diskusijas par ieceri neesot bijušas vienkāršas pat viņa paša politiskajā spēkā. Lai projektu vispār varētu virzīt tālāk un nest uz Ministru kabinetu, nācies daudz skaidrot, pārliecināt un atbildēt uz bažām.
“Arī manā frakcijā bija ļoti smagi un ļoti grūti vispār par to izrunāties. Bija ļoti daudz diskusiju. Runāju, stāstīju – kāpēc tas ir vajadzīgs un kādi būs ieguvumi,” stāsta bijušais ministrs.
Pēc Melņa teiktā, politiska lēmuma panākšana nav tikai jautājums par to, vai vienā pusē ir racionāli argumenti un dati. Bieži vispirms esot jāpārvar cilvēku jau iepriekš izveidojusies neuzticība un bailes.
Viņš norāda, ka diskusijās ātri parādoties dažādi pieņēmumi – ka “viss būs slikti”, kaut kas tiks “sagrābts” vai aiz projekta slēpjas kāds neskaidrs investors. Šādiem apgalvojumiem, pēc politiķa domām, nepieciešams pretstatīt faktus, taču arī ar tiem vien ne vienmēr pietiek.
“Vienmēr pretī liec faktu. Nu, liekam. Bet tev jau otrā pusē vispirms vajag panākt, lai tas cilvēks vispār tevi uzklausa, lai saprot un sāk aizdomāties,” skaidro Melnis.
Viņaprāt, problēma rodas situācijās, kad cilvēks sarunā ienāk jau ar stingru pārliecību, ka viņam melo un visi iesaistītie darbojas ar slēptiem nolūkiem. Tad racionāla diskusija kļūst ievērojami sarežģītāka.
Melnis atzīst, ka šādu jautājumu virzīšana politikā prasa milzīgu darbu – nepietiek tikai sagatavot likumprojektu vai pierādīt tā nepieciešamību ar skaitļiem. Ir jārunā gan ar savas frakcijas politiķiem, gan cilvēkiem, kuri labi pārzina konkrētos reģionus un vietējo iedzīvotāju noskaņojumu.
Viņa teiktais izgaismo arī plašāku problēmu – pat gadījumos, kad kaimiņvalstīs kāds risinājums jau darbojas, tā pārņemšana Latvijā nebūt nav automātiska. Lai izmaiņas nonāktu līdz likumam, nepieciešams ne vien sagatavots regulējums, bet arī pietiekams politiskais vairākums un spēja pārliecināt tos, kuri sākotnēji pret ieceri izturas skeptiski.
