Latvijā
Politika

No uzslavas pie aicinājuma skatīt Zviedrijas piemēru. Politiķi par Levita desmitgades uzdevumiem2

Levits nosauc desmitgades uzdevumus

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Tradicionālajā uzrunā Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, kas pēc ilgāka pārtraukuma ceturtdien notika klātienē, Valsts prezidents Egils Levits atgādināja, ka turpina sekot līdzi pašvaldību reformas īstenošanai, to minot kā pirmo uzdevumu, kas ir svarīgs ilgtermiņa mērķu īstenošanai desmit gadu termiņā.

Valsts prezidents aicināja pievērst uzmanību vairākām prioritātēm – tostarp ģimenes un demogrāfijas politikai, mediju telpas sakārtošanai, valsts pārvaldes modernizēšanai. Viņš jo­projām uzskata, ka ir jāturpina diskusija par Valsts padomes izveidošanu, lai uzlabotu likumprojektu kvalitāti. Vienlaikus politiķi tika mudināti izvirzīt augstākus mērķus arī starptautiski.

“Tieši aktīva un kompetenta ārpolitika ir viens no Latvijas ilgtspējas stūrakmeņiem. Redzamība un ietekme Eiropas un pasaules politikā stiprina mūsu drošību,” sacīja E. Levits. Viņš atgādināja, ka Latvija ir apņēmusies 2025. gadā kandidēt uz vietu ANO Drošības padomē.

Tā ir ANO institūcija ar vislielāko ietekmi un prestižu. Lai Latviju tajā ievēlētu, jāspēj pārliecināt vismaz 129 no 193 valstīm.

Valsts prezidents arī teica: “Mūsu morālais pienākums ir atbalstīt baltkrievu pilsoniskās sabiedrības nevardarbīgo pretošanos, jo ir ticis pārkāpts demokrātijas pamatprincips – godīgas vēlēšanas. To prasa mūsu demokrātiskā pārliecība un mūsu vēsturiskā pieredze.”

Taču uzrunu E. Levits sāka ar jautājumu, kas pavasara sesijas pēdējos mēnešos bija izraisījis lielāko rezonansi – administratīvi teritoriālo reformu. Sa­tversmes tiesā jau ir ierosinātas piecas lietas par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma atbilstību Sa­tversmei.

Šis pielikums nosaka novadu robežas. Lietas ierosinātas pēc Limbažu, Ikšķiles, Salas, Carnikavas un Inčukalna novada pieteikumiem. “Latvijas ilgtspējīga un vienmērīga attīstība bija mērķis Saeimas pieņemtajai administratīvi teritoriālajai reformai.

Lielākiem novadiem būtu ekonomiski lielāka jauda un labāka spēja sniegt pakalpojumus,” sacīja prezidents.

Viņš aicināja ielāgot, ka likuma pieņemšana vēl nenozīmē tās sekmīgu īstenošanu, jo daudzi būtiski jautājumi vēl jārisina citos likumos. E. Levits drīzumā iesniegs Saeimā likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm.

Taču viņš nav mierā, ka reformas likumā paredzētās tiesības pagastos un mazpilsētās demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai tagad mēģina “aizstāt ar dažādiem līdzdalības mehānismiem”. E. Levits uzsvēra: “Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam vietējo kopienu tiesības ietvert likumā. Mēs visi sagaidām, ka šis uzdevums tiks izpildīts.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā jaunajā Pašvaldību likuma projektā ir paredzēts, ka pagastos un mazpilsētās tiks veidotas konsultatīvās valdes, kas nebūs vēlētas. Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” viens no līderiem Arvils Ašeradens, kurš strādāja arī reformas komisijā, “Latvijas Avīzei” sacīja: “Parlamentam priekšā stāv liels uzdevums, bet mums ir jāsagaida, ko atnesīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.”

A. Ašeradens personīgi esot atbalstījis prezidenta ierosinājumu dot tiesības vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanās, ko Saeima noraidīja.

Uzrunā prezidents pieminēja plašu uzdevumu loku, sākot ar informācijas telpas kvalitāti un drošības politiku un beidzot ar e-pārvaldību. Prezidenta ieskatā, digitalizācija var būt līdzeklis dzīves kvalitātes uzlabošanai, bet tā nedrīkst ierobežot cilvēku tiesības likuma ietvaros brīvi, neviena neuzraudzītam un nevienam neatskaitoties, lemt par savu rīcību.

E. Levits pievērsa uzmanību mediju telpas sakārtošanai, aicinot atbalstīt arī kvalitatīvus komercmedijus – tajā skaitā reģionālos medijus.

“Uzsveru, atbalstīt tieši kvalitatīvos, nevis kādu korumpētu šeftmaņu ruporus vai Kremļa interešu pārstāvjus,” teica E. Levits. Taču īpaši viņš uzsvēra demogrāfiju: “Mums ir nepieciešama mērķtiecīga un, es uzsveru, uz konkrētiem, pārbaudāmiem rezultātiem vērsta demogrāfijas un ģimeņu politika.”

Valsts prezidents norādīja, ka par šo jomu atbild vairākas ministrijas un institūcijas, taču “demogrāfijas politika līdz šim netiek uzskatīta par konsolidētu politiku ar prioritāru nozīmi un atbilstošu finansējumu”. Tai ir nepieciešama politiski atbildīga vadība.

Saistītie raksti

Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdis Raivis Dzintars “Latvijas Avīzei” atzina – NA ir gandarīta, ka Valsts prezidents ir uzsvēris nepieciešamību demogrāfijai paredzēt lielāku finansējumu, uz ko NA jau iepriekš vērsusi uzmanību. R. Dzintars atzīmēja arī to, ka E. Levits ir aicinājis Latviju uzņemties līderību Eiropas līmenī, ko prezidenta priekšgājēji nav darījuši.

A. Ašeradens sacīja: “Mums ir daudz sastrēgumu valsts attīstībā. Prezidents mēģināja uzrunāt visus, bet vieglāk būtu, ja fokusētos uz dažām prioritātēm.” A. Ašeradens piekrīt, ka vairākām jomām nav pievērsta pienācīga uzmanība, bet tas ir arī tāpēc, ka vienam ministram ir atbildība par ļoti daudzām nozarēm. Ziemeļvalstīs, piemēram, Zviedrijā, esot lielāks ministriju skaits.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.