“Veselības sistēma domāta miljonāriem!” Marta ar sāpēm kājās sāk meklēt palīdzību, iztērējot daudz naudas 0
LA.LV redakcija saņēma lasītājas Martas vēstuli, kurā viņa dalās ar nesenu pieredzi, mēģinot tikt pie nepieciešamajiem medicīniskajiem izmeklējumiem. Divu nedēļu laikā sieviete jau iztērējusi vairākus simtus eiro, un tas licis uzdot jautājumu – cik pieejama patiesībā ir valsts apmaksātā veselības aprūpe Latvijā?
“Man ir pavisam svaigs piemērs no pēdējām divām nedēļām. Sāp un tūkst ceļgals, arī abas kājas – jau darbā vairs nevarēju nostāvēt,” raksta Marta.
Pēc ģimenes ārsta apmeklējuma viņai ieteikts veikt magnētisko rezonansi. Par iespēju gaidīt valsts apmaksātā rindā gan neesot pat runāts.
Izmeklējums veikts Siguldas slimnīcā, un Marta uzsver, ka tur viss noticis profesionāli. “Siguldas slimnīcā viss bija ļoti akurāti. Liels paldies darbiniecēm!” viņa raksta.
“Samaksāju 310 eiro par ceļgala magnētisko rezonansi ar kontrastvielu. No šīs summas 130 eiro sedza apdrošinātājs – arī par to liels paldies. Atbildi saņēmu ātri, aptuveni trīs darba dienu laikā,” viņa stāsta.
Tomēr pēc izmeklējuma saņemts arī ieteikums veikt papildu pārbaudes.
“Un tad tiek uzrakstīts ieteikums tālāk – pārbaudīt datortomogrāfijā vēdera dobumu un krūšu kurvi. Šoks! Kas sekos tālāk – tas viss vēl ir atbildes gaidīšanas procesā. Stāsts varētu būt bēdīgs turpinājumā… Bail no atbildes,” raksta Marta.
“Divu nedēļu laikā iztērēti apmēram 500 eiro no savas naudas, jo arī jābrauc ar automašīnu un laikus jātiek uz izmeklējumiem,” viņa skaidro.
Lasītāja arī uzdod jautājumu, kā šādā situācijā var rīkoties cilvēki ar zemākiem ienākumiem.
“Ko lai iesāk, ja vienu reizi vēl to var atļauties, bet Latvijā alga, īpaši pārdevējai, ir ap 700 eiro? Maksājumi jāmaksā, bet par ko tad nopirkt pārtiku?” viņa jautā.
Marta uzskata, ka pašreizējā sistēma daudziem cilvēkiem nav pieejama.
“Latvijas veselības sistēma domāta tikai turīgajiem un miljonāriem, jo parastajam cilvēkam ar dažiem simtiem eiro makā nav ko meklēt sev vainu,” viņa raksta.
Savā vēstulē viņa situāciju raksturo ļoti skarbi: “Dzīvo, kamēr dzīvojas, un tad, kad vairs nevar nostāvēt, tad krīti no kājām un tevi iznesīs no darba vietas. Traģiska sistēma un visa valsts.”
Uz magnētisko rezonansi jāgaida vairāk nekā pusgads
Saistībā ar šo situāciju LA.LV vērsās pie Nacionālā veselības dienesta (NVD), lai noskaidrotu, cik pieejami patlaban Latvijā ir valsts apmaksātie izmeklējumi.
NVD skaidro, ka valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar valsti. Katram pakalpojumam, tostarp magnētiskajai rezonansei un datortomogrāfijai, tiek noteikts konkrēts valsts finansējuma apjoms.
Ja pacientu pieprasījums konkrētajā ārstniecības iestādē pārsniedz pieejamo finansējumu, tiek veidotas gaidīšanas rindas.
Saskaņā ar NVD datiem uz 2026. gada 1. martu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir:
magnētiskā rezonanse – 191 diena,
datortomogrāfija – 72 dienas.
Vienlaikus dienestā uzsver, ka vienu un to pašu izmeklējumu piedāvā vairākas ārstniecības iestādes, tādēļ pacients var izvēlēties pakalpojuma sniedzēju ar īsāku gaidīšanas laiku.
Informācija par ārstniecības iestādēm un rindām pieejama vietnē www.rindapiearsta.lv, kur ārstniecības iestādes regulāri publicē datus par gaidīšanas laiku.
NVD arī atgādina, ka pacients var izvēlēties pakalpojuma saņemšanas vietu neatkarīgi no savas dzīvesvietas vai pilsētas, kurā strādā ārstējošais ārsts. Nereti pakalpojums var būt pieejams ātrāk ārpus Rīgas.
Komentējot kopējo situāciju, dienestā norāda, ka veselības aprūpes pieejamību ietekmē vairāki faktori, tostarp nozares finansējums, ārstu pieejamība un medicīniskās aparatūras noslodze.
“Bieži vien veselības nozarei atvēlētais valsts finansējums ir nepietiekams, lai pilnībā apmierinātu visas nozares un pacientu vajadzības,” skaidro NVD.
Vienlaikus dienestā norāda, ka gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem pastāv arī citās valstīs, tostarp tajās, kur veselības aprūpes budžets ir lielāks.
Ja pacienta stāvoklis ir neatliekams, ģimenes ārsts vai speciālists var pacientu nosūtīt uz slimnīcu, kur izmeklējumi tiek veikti stacionārā. Savukārt gadījumos, kad situācija nav akūta, izmeklējumi tiek organizēti plānveidā, pierakstoties rindā.
