Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Edijs Pālens

“Ar ko man jārunā, lai to atrisinātu?” Rīdzinieki satraukti par kādu būtisku problēmu pilsētvidē 0

Pievieno LA.LV

Rīgas iedzīvotāji, īpaši suņu saimnieki arvien biežāk izsaka savu neapmierinātību par sadzīves atkritumu urnu trūkumu pilsētā. Sociālajos tīklos kāda sieviete dalījusies ar savu pieredzi, kas izgaismojusi problēmu, ar kuru saskaras daudzi suņu īpašnieki.

Šo “pacientu” vairs nevar glābt: Krievija beidzot atzinusi neizbēgamo
Veselam
Šīs vistas gaļas daļas ir viskaitīgākās – no tām būtu noteikti jāatsakās
ASV atmaskojušas vēl vienas valsts sadarbību ar Kremli: karā pret Ukrainu “pa kluso” piedalās prāvs skaits algotņu 2
Lasīt citas ziņas

Viņa norāda, ka reizēm nākas noiet pat vairākus kvartālus, lai atrastu tuvāko atkritumu urnu. Lai gan pati atzīst, ka spēj ar šo neērtību sadzīvot, novērojumi apkārt liecina par ko citu. Ielās bieži redzami gan nesavākti suņu izkārnījumi, gan pavirši nomesti maisiņi ar tiem, kas, iespējams, radušies tieši infrastruktūras trūkuma dēļ.

“Ar ko jārunā Rīgas Domē, lai Rīgas centrā parādītos adekvāts daudzums vai vismaz adekvāta ielas miskastu izkliede/dispersija?

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar suņa kaku var nostaigāt trīs, četrus kvartālus un netikt pie misenes. Man nav grūti panest, bet es redzu vareni daudz nenokoptu kaku un pavirši nomestu maisiņu ar kakām dažādās vietās. No kā secinu, ka ir masa sabiedrības, kam nepietiek pacietības iznēsāt to kaku pa pusi Rīgas centra,” raksta sieviete.

Diskusijā iesaistījušies arī citi iedzīvotāji, kuri dalās savos novērojumos un idejās. Kāds komentētājs min, ka citās valstīs situācija ir pavisam atšķirīga: “Starp citu, Tokijā miskastu uz ielām nav vispār. Un tur dzīvo daudz vairāk cilvēku nekā visā Latvijā kopā.”

Savukārt ieraksta autore uzsver, ka šādu modeli Latvijā ieviest būtu sarežģīti, jo sabiedrība tam vēl neesot gatava: “Jā, un Latvijas sabiedrība nav tik tālu attīstīta, lai to realizētu. Kas ir skumji. Tā vajadzētu būt, tomēr infrastruktūra un ātrā patēriņa kultūra mums sliecas tomēr uz atkritumu radīšanu, nevis to novēršanu. Ideālā sabiedrībā, es vispār gribētu redzēt augstas tehnoloģijas miskastes, kas tās kakas pārvērš pulverī kaut kādā, ko var tālāk izmantot. Katram suņa saimniekam varētu būt čipiņš, ar ko atvērt to miseni un maisiņi, kas tai paredzēti. Sistēma, kurā visi līdzdarbojas. Tāpat ar bio.”

Tikmēr citi norāda, ka ne visi ielās redzamie maisiņi vienmēr ir cilvēku nevērības rezultāts: “Kaku maisi random vietās ir arī vārnu darbiņš. Goda vārds, redzēju savām acīm.”

Izskan arī praktiski un pat radikālāki priekšlikumi, kā šo problēmu risināt. Kāds komentētājs uzskata, ka nepieciešama skaidra sistēma to uzturēšanai. “Ļoti vienkārši. Nepieciešams lielāks skaits ar vietām kur izmest suņa kaksi. Tas viss jāuzstāda un jāapkalpo. Izmaksas apmēram skaidras. Tagad otra puse, lai neizskartu jūtas tiem, kuriem vispār dzīvnieki nepatīk vai medicīniski pierādāma alerģija, vai kakši netraucē, nebūtu godīgi to segt no visu nodokļiem. Attiecīgi, gada maksa par katru mazo vai lielo kakātāju, kādi €500 gadā cerams būs pietiekoši, ciemiņu maksa €50 diena. Un sodi, nav nomaksāts kādi 1500, tipina bez žetona kakātājs €2000.”

Vēl kāds iedzīvotājs izsaka savu novērojumu: “Tā ir gan. Es varētu vinnēt konkursā par sava rajona miskastu izvietojumu. Un vēl man neatrisināma mīkla ir tas, kur suņu saimnieki liek tos pilnos maisiņus, kamēr tiek līdz miskastei, jo neredzu nevienu, kurš tos nestu rokā kā es. Kabatā?”

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.