Anda Līce: Norimt un izberzēt acis 2
Gadumiju allaž pavada sajūta – kāds it kā sastūmis kaudzē nepadarītos darbus, neizpildītos solījumus un nesakārtotās attiecības. Un nereti tas viss tiek pārlikts uz jaunā gada pleciem. Vēl jau neesam atjēgušies no Ziemassvētku un Jaungada pirkšanas un pārdošanas jezgas, turpinām saņemt formālus laimes vēlējumus. Un tad ir tā, ka gribas aizbāzt ausis un uz laiku nolīst kādā klusā vietiņā. Ja pārņem šādas izjūtas, tad tas arī ir jādara.
Agrāk klusas vietas piedāvāja mežs, laidars, pļava un tīrums, un tikai nedaudzi varēja atļauties doties tās meklēt pasaulē.
Šodien, ja vien tev ir līdzekļi un tu esi brīvs no darba attiecībām, vari ceļot uz jebkuru pasaules malu.
Nav laikam gan neviena žurnāla, kas nereklamētu eksotiskas un pat riskantas iekšējās pasaules sakārtošanas prakses un vietas. Par šiem jautājumiem izdod daudz grāmatu, notiek semināri un lekcijas. Kā jau tas pie cilvēkiem pierasts, nekad neaizmiegošais lepnības gars daudziem liek meklēt aizvien ekstremālākus piedzīvojumus un pēc tam ar tiem dalīties internetā, kur viss ir tik spilgts un mirdzošs un cilvēki sakās esam neticami laimīgi.
Brīnumainas garīgās pārvērtības un atklāsmes plaši tiek aprakstītas tulkotajā literatūrā, ar kuru šodien grāmatnīcās ir piepildīti veseli plaukti. Pie tiem stāvot, galva iet riņķī un izskatās, ka vairs nav šķirtnes starp sadomāto un patieso garīgumu. Ņemot vērā to, ka psihes dziedināšana pie sertificētiem speciālistiem ir dārgs pakalpojums, daudzi par to nevar pat sapņot, tāpēc zeļ un plaukst kaktu būšanas. Jo tādi nu mēs esam – nevēlamies paši ar sevi strādāt, bet ceram saņemt brīnumus kaut kur ārpusē no citiem.
Pasaulē depresija iet plašumā, Latvijā ar to slimojot septiņi no katriem simt iedzīvotājiem. Bet atgriezīsimies pie mūsu iespējām.
Lielākajai iedzīvotāju daļai (vismaz Latvijā) nav iespējams meditēt Amerikas kanjonos, sēdēt lotosa pozā Himalajos vai nokāpt vulkānu krāteros.
Šis fakts kādus, iespējams, dzen vēl lielākā depresijā, kaut gan tepat, Latvijā, ir gan kur uzkāpt, gan nokāpt. Vienkārši jānorimst, jāizberzē acis un jāpalūkojas apkārt, jo viss ir tepat, ar robainu kontūru apvilktajā Latvijas kartē.
Cilvēka sirdī ir ilgas pēc saskaņas ar sevi, citiem un Radītāju, bet galvā – dienu un gada plānotājs, dažādas fobijas un kompleksi, arī pats galvenais – mazvērtības komplekss, no kura cieš lielākā ļaužu daļa, pat veselas tautas un valstis. Te ir jādomā gan par vārda “vesels”, gan “dziedināšana” visām nozīmēm.
