Foto-LETA/AFP

Notiesā apvērsuma plānotājus 0

Turcijas tiesa pirmdien, 5.augustā, piesprieda mūža ieslodzījumu bijušajam armijas komandierim Ilkeram Bašbugam, kas līdz ar 274 citām personām bija apsūdzēts tā dēvētajā “Ergenekon” lietā.

Reklāma
Reklāma

 

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Lasīt citas ziņas

Bašbugs no 2008. līdz 2010. gadam ieņēma Turcijas armijas ģenerālštāba priekšnieka amatu, taču vēlāk tika apsūdzēts par sazvērestību nolūkā gāzt premjerministra Redžepa Erdogana valdību. Tā dēvētā “Ergenekon” prāva izvērtusies cīņā starp Erdogana valdību un Turcijas sekulāri noskaņotajām aprindām un sašķēlusi Turcijas sabiedrību.

Kā apgalvo apsūdzība, sekulāri noskaņotais grupējums “Ergenekon” plānojis atentātus un sprādzienus, lai šādi valstī izraisītu haosu un dotu iemeslu iejaukties armijai, kas gāztu partijas “Taisnīgums un attīstība” veidoto valdību. Šajā lietā aizdomās turētajiem tika izvirzīti vairāki desmiti apsūdzību, tostarp par dalību “teroristiskā organizācijā”, par dedzināšanām, nelikumīgu ieroču glabāšanu un par musināšanu uz bruņotu sacelšanos. Bez dienestā esošām un atvaļinātām militārpersonām uz apsūdzēto sola nonāca arī juristi, akadēmisko aprindu pārstāvji un žurnālisti. 2455 lappuses garajā apsūdzības rakstā grupējums “Ergenekon” tiek vainots politiskajā vardarbībā un virknē uzbrukumu, kas pastrādāti vairāku gadu desmitu laikā. To starpā ir apšaude Turcijas augstākajā administratīvajā tiesā 2006. gadā, kuras laikā tika nogalināts tiesnesis, un tajā pašā gadā notikušais uzbrukums opozīcijas laikraksta “Cumhuriyet” redakcijai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sākotnēji izmeklēšanu “Ergenekon” lietā, kas tika sākta 2007. gadā, gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs uztvēra kā panākumu cīņā pret tā saukto dziļo valsti. Šo terminu Turcijā lieto, lai aprakstītu amatpersonas, kuras rīkojas ārpus likuma, bieži vien sadarbībā ar noziedzīgo pasauli. Taču tagad pret izmeklēšanu tiek vērsta arvien skaļāka kritika, īpaši sekulāri noskaņotajām aprindām apgalvojot, ka patiesais varasiestāžu mērķis ir iebaidīt AKP oponentus. AKP pretinieki apgalvo, ka valdība, izmantojot demokratizācijas aizsegu, cenšas diskreditēt armiju, kas tiek uzskatīta par galveno sekulārās valsts iekārtas garantu. Tādējādi, uzskata valdības kritiķi, AKP mēģina īstenot savu slepeno islāmistu programmu. “Šī ir Erdogana tiesa, tas ir teātris,” sarunā ar aģentūru “Reuters” norādīja parlamenta deputāts Umuts Orans, kurš pārstāv opozīcijā esošo Republikānisko tautas partiju. “21. gadsimtā valstij, kas vēlas kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, šādai acīmredzami politiskai prāvai nav nekāda tiesiska pamata.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.