“Nulles fāze” jau ir sākusies: analītiķi brīdina par Putina jauno plānu, kas var ietekmēt arī Baltijas valstis 0
ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi brīdina, ka Krievijā pieņemts jauns likumprojekts var kļūt par pamatu turpmākām militārām operācijām ārvalstīs. Eksperti uzskata, ka Kremlis jau tagad veido juridisku un informatīvu bāzi iespējamai agresīvai rīcībai nākotnē.
Kā norāda ISW, Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumprojektu, kas piešķir Vladimiram Putinam pilnvaras veikt eksteritoriālas militāras operācijas, lai it kā aizsargātu Krievijas pilsoņus ārvalstīs.
Analītiķi uzsver, ka šis likums rada juridiskus un informatīvus apstākļus tam, lai Krievija nākotnē varētu attaisnot militāru iejaukšanos citās valstīs ar nepieciešamību aizsargāt krievvalodīgos iedzīvotājus.
“Kremlis vairākkārt apgalvojis, ka ārvalstis it kā ierobežo krievvalodīgo un etnisko krievu tiesības, tostarp Moldovā, Baltijas valstīs un Ukrainā, lai attaisnotu Krievijas militāro iejaukšanos, un izteicis līdzīgus paziņojumus par krievvalodīgo un etnisko krievu vajāšanu Baltijas valstīs,” teikts ISW ziņojumā.
Eksperti atgādina, ka līdzīgi politiski un juridiski soļi Krievijā tika sperti arī neilgi pirms Krimas aneksijas un pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
ISW analītiķi uzskata, ka tā sauktā “nulles fāze” jau ir sākusies. Pēc viņu domām, Krievija pakāpeniski gatavo infrastruktūru un informatīvo vidi iespējamām nākotnes darbībām.
Ziņojumā minēts, ka Krievija pārstrukturē savus militāros apgabalus, veido jaunas militārās bāzes pie Somijas robežas, bet Eiropā arvien biežāk tiek fiksētas diversijas, GPS signālu traucēšana un citas provokācijas.
Tikmēr vairāki eksperti uzskata, ka Krievija šobrīd nespētu pilnvērtīgi karot divās frontēs vienlaikus, taču tai pietiek resursu ierobežotām hibrīdoperācijām.
Ziemeļu Eirāzijas transformācijas institūta izpilddirektors Vladimirs Gorbačs norādījis, ka Krievija teorētiski var vienlaikus īstenot hibrīdkaru pret Ukrainu un Baltijas valstīm, taču pilna mēroga karam resursu nepietiek.
Pēc viņa domām, Krievijai pietiek spēku lokālām operācijām ar dronu, raķešu un aviācijas izmantošanu, neiesaistoties plašos sauszemes uzbrukumos.
Par iespējamiem draudiem NATO valstīm pēdējā laikā brīdinājušas arī vairākas Eiropas amatpersonas.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks nesen paziņoja, ka iespējamais Krievijas uzbrukuma risks NATO valstīm jāuztver kā īstermiņa drauds.
Tikmēr bijušais Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka vietnieks Viktors Jaguns uzskata, ka iespējamā militārā scenārijā Eiropas virzienā Krievija varētu izmantot arī Baltkrievijas armiju.
Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrejs Kovalenko brīdinājis, ka Krievija gatavo jaunu informatīvo un hibrīdprovokāciju vilni pret Eiropu, un tas varot sākties jau tuvākajā laikā.
