Okmanis: “Šie pārtikas cenu kari iznīcina vietējo ražotāju un nīdē laukā vietējo tirgotāju” 47
Raimonds Okmanis, veikalu tīkla “Lats” valdes priekšsēdētājs Armanda Pučes vadītajā TV24 raidījumā “Naudas cena”:
Vietējo tirgotāju skaits ir tik liels, ka es nemaz nedomāju, ka mums kaut kas vēl būtu vajadzīgs. Es nemaz nerunāju par vietējo pārtikas tirgotāju aizsargāšanu pret ārvalstu veikalu ķēdēm (caur tirgus protekcionismu).
Bet principā mēs it kā esam nostādīti vienā līmenī ar visiem, taču preču iepirkšanas jauda lielajiem starptautiskajiem tīkliem ir lielāka, nekā, piemēram, mums.
Kā atzina Okmanis, pārtikas cenu starpība veidojas no tā, ka mēs nevaram dabūt tik zemu iepirkuma cenu.
Nevaram arī piedalīties tā sauktajos pārtikas “cenu karos”.
Kaut gan pārtikas pircējiem zemākas cenas produktiem šķiet labs ieguvums, bet, kā teica Ingūna Gulbe, beigās vietējais ražotājs vairs nespēj pārdot savu cāli, jo poļu broilers tirgojas par 0,99 eiro.
Protams, arī Ķekavas putnu fabrika nu pieder lietuviešiem.
Svarīgākais, ko gribēju uzsvērt – šie “cenu kari” iznīcina vietējo ražotāju un nīdē laukā vietējo tirgotāju.
Būtu daudz labāk, ja cilvēks varētu radīt mazu veikaliņu laukos, nodrošinot darbu sev un vēl vairākiem darbiniekiem, nekā – ja viņš iestājas kaut kur par algu vai arī papildina bezdarbnieku rindas, pamato “Lats” tīkla vadītājs.
Mēs kā vietējais tīkls gribētu no valsts sagaidīt vismaz morālu atbalstu.
Jo līdz šim sabiedrības apziņā tika kultivēts, ka pārdevējs tirdzniecības nozarē nav prestiža profesija.
Netiek filmēti sižeti un veikti pētījumi veikalu tīklos, kas pieder vietējam kapitālam.
(Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts raidījumā publiski apsolīja atbraukt arī uz “Lata” veikala atvēršanu Alūksnē, ja tiktu uzaicināts).
Tad varbūt es nedaudz kļūdos, un ir mainījusies valsts attieksme pret vietējiem tirgotājiem.
Kā norādīja tirgotājs: “lētākas elektroenerģijas cenas, īres maksas nodokļu daļa – tās valsts var ietekmēt.
Mēs paši cīnāmies un esam nodzīvojuši šos gadus – arī “Lata” tīkls ar izaugsmi.
Mums ir apgrozījuma pieaugums katru gadu, kas iespējams tikai uz pašu darba, taupības un nervu rēķina.”
Diemžēl, veikala vadītājs sev liek galdā tos produktus, ko šodien jānoceno, jo derīguma termiņš iet uz beigām.
Jo labākais ir jāpārdod pircējiem, lai viņus nepazaudētu, bet paši ēdam to, kas paliek pāri.
Tāpēc gribam sagaidīt valsts viedokļa maiņu, noslēdz Okmanis.
