Palīdzi Eināram izdzīvot: ģimene meklē līdzekļus melanomas ārstēšanai 0
Eināra Upatnieka ģimene lūdz palīdzību melanomas ārstēšanai nepieciešamo medikamentu iegādei, ziņo portāls ziedot.lv.
Rīdziniekam Eināram ir 27 gadi. 17 gadu vecumā viņam tika izoperēta dzimumzīme, kurā sākotnēji neatklāja ļaundabīga audzēja šūnas, tomēr pusgadu vēlāk analīzes uzrādīja melanomu.
“Tas ir lielākais murgs, kādu var piedzīvot jauns cilvēks pašā dzīves sākumā”, secina Einārs un atzīst, ka nebija iedomājies, ka slimība tik ļoti ietekmēs viņa dzīvi.
Prognozes par Eināra atveseļošanos bija vājas, tomēr pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kuru laikā Einārs ir ārstējies un spējis ar slimību sadzīvot. Šobrīd slimība atkal saasinājusies.
Ārstu konsīlijs ir nozīmējis medikamentus, kas slimības gaitu mazina vai pilnībā aptur. Diemžēl zāles ir ļoti dārgas, daļu apmaksā valsts, katru otro kursu zāļu ražotājs izsniedz bez maksas, taču pašam sasirgušajam katru otro mēnesi nepieciešami 8410 eiro. Tuvāko piecu mēnešu laikā ģimenei medikamentiem nepieciešami 29 437 eiro, no kuriem daļu cer apmaksāt paši, bet 27 000 eiro zāļu iegādei lūdz līdzcilvēku atbalstu.
Einārs atzīst, ka bez ģimenes atbalsta visus šos slimības uzliktos pārbaudījumus nebūtu spējis izturēt. Einārs ir ceturtais no sešiem bērniem ģimenēm. Eināra vecāki ir mūziķi. Mamma Dace ir vijolniece – savulaik spēlēja Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, tagad strādā Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolā. Tētis Einārs ir kontrabasu grupas koncertmeistars Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā arī skolotājs Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Pāvula Jurjāna mūzikas skolā. Eināra ģimene ir sirsnīga un draudzīga, un vienmēr ir kāds, kurš var palīdzēt vai parūpēties par Eināru, ja nepieciešams.
Einārs apzinās – zāles nav garantija, ka viņš pilnībā atveseļosies, drīzāk cerība, ka iegūtajā laikā zinātne gana progresēs, lai būtu iespējams nāvējošo slimību izārstēt: “Šīs zāles dod vismaz cerību, ka izdzīvošana ir iespējama …vismaz vēl dažus gadus ilgāk. Jau tā ik nakti cenšos aizmigt tikai tad, kad acis pilnībā jau krīt ciet, citādi domas par nāvi un ko tas nodarītu ne tikai man, bet arī man tuvajiem, ātri vien pārņem domas, un tās nu nav domas, ar kurām tu vēlies aizmigt. Tādēļ es lūdzu visu jūsu palīdzību šo cerību piepildīt. Paldies.”
