Pareizticīgo baltie Ziemassvētki 0
Alojas pareizticīgo baznīcai Ziemassvētki ir arī altārsvētki, jo dievnams iesvētīts par godu Kristus Piedzimšanai. Alojā, tāpat kā Skujenes pagasta Kosā, no kurienes svētku pievakarē pa piesnigušiem ceļiem atsteidzies priesteris, tovakar zeme balta, un pareizticīgie smej – laikam jau Kristus Piedzimšanas svētki tik tiešām jāsvin pēc vecā stila, jo tad tie allaž ir balti.
Caur piesnigušajiem koku zariem pie zvanu torņa spožs pilnmēness, sveces izgaismo ceļu uz baznīcu, kurā ieejot pārsteidz neskaitāmu sveču gaisma.
Draudze, no kuras lielākā daļa ir latvieši, pēdējos gados pieaugusi skaitā. Ir, protams, arī tādi, kas, padzirdējuši, ka te viss notiek latviski, atbrauc nokristīties no tālienes, lai gan regulāri apmeklēt dievnamu nav iespēju. Vislielākais prieks par to, ka baznīca atdzimst, ir tās aprūpētājai Dzintrai, kura dzīvo pāri ceļam mājā ar nosaukumu “Priesteri”. Tieši viņa pirms desmit gadiem sāka sakopt apkārtni ap vairākkārt izlaupīto dievnamu. Daudzi neizpratnē, kāpēc Dzintra tā gādā par šo baznīcu, taču atrodas arī atsaucīgi ļaudis. Tā “Bedrīšu” saimnieks Ilmārs Brīvnieks iestiklojis izsistos dievnama logus. Un pienācis brīdis, kad baznīcas pārzinis igumens Jānis (Sičevskis) teicis, ka tiek atjaunoti dievkalpojumi, kas te norit divreiz mēnesī.
