Gobzema partiju dibina sveču gaismā. Kāds cālēns izšķilsies? Egila Līcīša feļetons 8
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tikai cilvēkiem ar pasīvu dzīves pozīciju liekas, ka šajos bargos laikos jaunas partijas nebūtu dibināmas. Vai pēc astrologa – zvaigžņu reģa vai kāršu licēja padoma, bet nenogurdināmais Saeimas cīnītājs Aldis Gobzems 8. janvārī pulksten 8 vakarā pieteicis varenākā politiskā spēka rašanos, kopš pastāv mūsu valsts.
Ilgu laiku no aizmugures soliem opozīcijā paudis dziļu sarūgtinājumu par valdības vājo darbu, šis aktīvais un spējīgais vīrs izmantojis savu organizatora talantu, runas dāvanas, rakstura drosmi, kas veido politiķa pievilkšanas magnētismu, lai koordinētu partijas “Likums un kārtība” rašanos.
Pandēmijas karalauka apstākļos, kad potenciālie nākamās partijas biedri ieslodzīti mājsaimniecībās, kad jādistancējas vienam no otra un jāiztiek pat bez cieša, uzticības vērta rokasspiediena, partijas piedzimšana ir kā detektīvstāsts – krimiķis.
Kāds cālēns izšķilsies, ja saziņas process notiek pa interneta vadiem bez nepieciešamās biedriskās solidaritātes izjūtas? Attālināti nav skaidrs, vai partiju līdzdibina piecsimt vai melnais tūkstotis reģistrējušos dvēseļu un cik no datoru klabinātājiem aizies pie notāra apstiprināt dalību politiskā spēkā.
Tīmeklī nav redzams, vai topošā partijā ir sapulcējusies izmeklēta sabiedrība ar vīriem Latvijas armijas virsnieku formas tērpos, vai tā ir šaubīga, pa lielai daļai kanālmalā un patiltē salasīta plušķaina publika.
Man, kurš piedalījies simtiem politisko spēku dzimšanā, atmiņā iznirst ainas, kad pilnsapulces rīkoja dienasgaismā, nevis kūpošas, pilošas sveces liesmiņas pustumsā. Pietrūkst klātbūtnes efekta ar pirmajam kongresam par godu uzpucētu dāmu izejamās kārtas mirdzumu un noskuvušos, saķemmējušos un atsvaidzinājušos kungu melnām štātēm.
Nebija dibinātāju trokšņaino debašu – nebūt ne tekošā, ne literārā valodā, plaši lietojot nenormatīvo leksiku politisko pretinieku apkarošanā. Nebija oficiālā pasākuma svinīguma ar apstiprināmo papīru kaudzi uz prezidija galda zāles priekšā.
Nebija iespējams klātienē uzaicināt garīdznieku, kas svētītu notiekošo dzimšanas aktu. Loģiski, ka slēgtā vidē notikušai sanāksmei nav pietiekamas publicitātes un vajadzīgās rezonanses ar atspoguļojumu bulvāru presē, ilustrētajos žurnālos, televīzijā.
Tomēr bijušais trūcīgais advokāts, patlaban vēl nekronētais premjerministrs Aldis Gobzems nesaaicināja kopā tik daudzus interneta lietotājus uz randiņu, lai apspriestos par pagaidām pašķidro ziemu un gaidāmajiem laika apstākļiem vai par dārzeņu cenu krišanos.
Notika partijas augstākās garīgās vadības iecelšana. Atbilstoši ASV pieņemtai tradīcijai, kur partijas identificējas ar ziloņiem, ēzeļiem, akceptēja lūsi kā politiskā spēka simbolu.
Lūsis ir elegants dzīvnieks, graciozs, spēkpilns, tālredzošs meža zvērs, daudz patīkamāks par lielo vepri.
Puslīdz ciešami skan arī partijas lozungs – lai izkūst aukstā sniega karaļa amerikāņa Kariņa vara!
Noteikti, ka mācīta jurista Gobzema izdomātās “Likuma un kārtības” (“LuK”) ieviesēju ambīcijas vēlētājiem simpatizēs vairāk nekā kaimiņu partijai dotais “Par cilvēcīgu Latviju” (“PCL”) nepretenciozais pavārds.
Programmatiskajos materiālos atzīmējams fakts, ka Aldis sevī nokāvis bezdievi un atmodinājis kristīga cilvēka domas. Lieki piebilst, ka arī šo politisko nodibinājumu uz platiem pleciem kā atlants nes Ainārs Šlesers.
Partijas vadoņa tuvāko apkārtni veido Saeimas blakussēdētājas, no “Saskaņas” izslēgtās lūsenes – tikumības aizstāve Jūlija Stepaņenko un dāma ar karakteri Ļubova Švecova.
Bet kāds velns tirdīja pēdējā brīdī “Likuma un kārtības” valdē ieslēgt veco paziņu, Maskavas tiltu būvētāju, Kremļa, Šlesera un “Saskaņas” ilggadējo kalpotāju Sandri Toču!
Šī elementa klātbūtne jebkuras partijas rindās nozīmē, ka latviešiem nebūs braukšana pa ceļam un vienā virzienā ar Gobzemu un tādiem viņa draugiem.
