Pašnāvību sērga starpkaru Latvijā. “Saimnieciski motīvi pārspēj romantiskos” 6
Nošāvies students, sazāļojusies kalpone…
“Nošāvies students”, “Sazāļojusies kalpone”, “Pašnāvības nerimstas” – tie ir tipiski 20. gadu Latvijas preses virsraksti. Tajā laikā Latviju bija piemeklējusi “pašnāvību sērga”, par kuras iemesliem lauzīja galvas gan avīžnieki, gan zinātņu vīri un mācītāji, gan sabiedrība kopumā. Toreiz pie kopsaucēja nenonāca, un arī mūsdienās var tikai minēt, kādēļ tik daudzi dažādu sociālo slāņu ļaudis bija gatavi risināt savas problēmas visradikālākajā veidā.
Par “pašnāvību sērgu” kā problēmu Latvijā sāka runāt 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Tajā laikā Latvijā bija aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, un izrādījās – gada laikā pašnāvības izdara gandrīz 300 personu (mūsdienās pēdējos gados aptuveni 380). Nepagāja teju ne diena, kad laikrakstos nebūtu parādījušies detalizēti ziņojumi par kārtējo upuri. Rakstos parasti minēja pilnus cilvēku vārdus un uzvārdus, adreses, dažkārt ievietoja arī foto. Ja pieskaitītu arī pašnāvības mēģinājumus, statistika būtu vēl lielāka, jo ne vienmēr lēkšana pa logu vai ziepjuzāļu dzeršana beidzās ar tūlītēju nāvi. Prese gan tikai retos gadījumos painteresējās, kāds ir tālākais cilvēka liktenis pēc ievietošanas slimnīcā.
Tipisks latviešu pašnāvnieks 20. un 30. gados bija 20–29 gadus vecs vīrietis vai sieviete, rīdzinieks vai vidzemnieks. Visretāk pašnāvības notika katoliskajā Latgalē. Sieviešu pašnāvnieču vidēji bija divreiz mazāk nekā vīriešu, taču tikai aptuveni. Piemēram, tādu notikumu īpaši bagātā 1926. gada jūnijā Rīgā vien pašnāvības izdarīja 15 personas – 12 vīrieši un tikai trīs sievietes.
Togad patiešām bieži daudzināja “pašnāvību sērgu”, kas valsti neatlaida pat Ziemassvētkos. 26. decembrī savā darba vietā Policijas skolā nošāvās šīs iestādes pavārs, bet nākamajā dienā pie loga roktura dzīvoklī Čiekurkalnā mēģināja pakārties 22 gadus vecā Marta L. – mājinieki viņu laikus atbrīvoja no cilpas. Prese uzsvēra, ka jaunā sieviete ir precējusies, bet pašnāvības iemesls – “romantisks”. Savukārt 35 gadus veco kalponi Feodosiju Š. gan izglābt nebija iespējams – viņa tajā pašā 27. decembrī nolēca uz ielas bruģa no Marijas ielas 21 piecstāvu nama jumta. Līdzcilvēki atcerējās, ka Feodosija jau labu laiku runājusi par to, ka “dzīves grūtībām reiz jādara gals”…
