Prominentākie Latvijas pašnāvnieki 20. gadsimta sākumā 6
Vensku Edvarts (1855–1897), īstajā vārdā Edvarts Skujenieks, dzejnieks un žurnālists. Izdarīja pašnāvību 1897. gada 25. maijā tiesas procesa starplaikā, nespēdams pārdzīvot, ka Smiltenes apriņķa priekšnieka palīga amatā nepatiesi apsūdzēts par līdzekļu izšķērdēšanu.
Zemgaliešu Biruta (1878–1906), īstajā vārdā Konstance Augustīne Grencione, rakstniece, dzejniece, skolotāja, 1905. gada revolūcijas dalībniece. 1906. gada 15. decembrī nomira slimnīcā nedēļu pēc mēģinājuma noindēties, izdzerot “atšķaidītu skābi, kura bija nolemta priekš mutes skalošanas”. Pašnāvības iemesls – pārdzīvojums par to, ka bijušie biedri no viņas novērsušies, uzskatot, ka viņa bijusi nodevēja un liecinājusi policijā.
Voldemārs Zeltiņš (1879–1909), impresionisma un postimpresionisma posma ekspresīvākais latviešu gleznotājs, aizrāvās ar misticismu. Uzzinājis, ka noindējusies aktrise Marta Ozoliņa, kurā mākslinieks bija nelaimīgi iemīlējies un kuras portretu grasījās gleznot, 1909. gada 13. septembrī viņš izdarīja pašnāvību, iedzerot lielu devu bromkālija.
Emīls Dārziņš (1875–1910), komponists, iespējams, izdarīja pašnāvību, netālu no Zasulauka stacijas 1910. gada 31. augusta naktī, metoties zem vilciena. Dārziņu iedzina depresijā kolēģa Jurjānu Pāvula intrigas un apsūdzības plaģiātismā, kuru pastiprināšanai izmantots arī slavenā somu komponista Jana Sibēliusa viedoklis.
Kristīne Bakmane (1897–1925), uzņēmēja, Latvijas valsts pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica otrā sieva. Pēc vīra nāves autokatastrofā 1925. gada 22. augustā Bakmane–Meierovica ieslīga depresijā un dažus mēnešus vēlāk, 2. decembra naktī, mājās iešāva lodi sev zem sirds, iepriekš sastādot testamentu un veicot pēdējos ierakstus dienasgrāmatā.
Antonija Rozīte (1896–1926), rakstnieka Pāvila Rozīša sieva. 1926. gada 28. janvārī metās jūrā no Liepājas mola, nespējot vairs dzīvot “mīlas trīsstūrī” starp savu vīru un savu mīļāko – vēlāk slaveno vēsturnieku Arvedu Švābi. Savukārt Švābes sieva Līna Marija Švābe no apkaunojuma nošāvās. Rozītes ķermeni jūra atdeva tikai tā gada aprīļa sākumā.
Austra Skujiņa (1909–1932), dzejniece. Pēc nelaimīgas dēkas ar precēto literātu Valdi Grēviņu 1932. gada 5. septembrī noslīcinājās Daugavā, ielecot upē no AB dambja. Iepriekš Skujiņa uzrakstīja pirmsnāves zīmīti: “Ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts.”
