“Jāstrādā 12 stundas un vēl jāpaliek ilgāk?” Sieviete piedzīvo pārsteigumu darba intervijā, izrādās – tas nav retums
2
Ja cilvēks dodas uz darba interviju, viņš, protams, ka visdrīzāk cer saņemt pozitīvu atbildi un vārdus “esi pieņemts darbā”, bet dažreiz saruna izvēršas pavisam citādāka. Kāda sieviete sociālajos tīklos dalījusies ar savu pieredzes stāstu, atklāj, cik dažādas var būt darba vietas.
“Notika darba intervija. Izrādās ir 12h darba dienā. Par ko man jau bija sajūta. Pajautāja vai vēl 1h stundu pēc darba varēšu paliktu, ja gadījumā netikšu ar darbu galā. Uzreiz sapratu nevēlos tur strādāt.
Ja kāds izdomā, saplāno darba apjomu ar ko darbinieks netiks galā darba laikā, bet pasniedz to kā variantu pats netiksi galā, tad tas ir visai nejauki. Kurš pēc 12h darba vēl vēlas 1h ekstra stundu pa virsu?
Ja kāds var piedāvāt administratores, klientu apkalpošanas speciālistes, sekretāres darbu, kur pamatā vajadzīga latviešu valoda, atbildēt uz zvaniem, e-pastiem, alga sākot no 1450 eiro, tad gaidu darba piedāvājumus. Krievu valodu zinu sarunvalodas līmenī. Ir liela pieredze pavadzīmju, priekšapmaksu rēķinu rakstīšanā, pasūtījumu pieņemšanā pa mob., e-pastu, konsultēšanā par produkciju,” sieviete raksta.
Komentāru sadaļā redzams, ka šī tēma cilvēkiem ir labi pazīstama, un lielākoties reakcija ir kritiska. Daudzi uzsver, ka nepieņemami ir prasīt darbiniekam ierasties agrāk vai palikt pēc darba laika bez papildu samaksas, norādot, ka sagatavošanās darbi un telpu uzkopšana ir daļa no darba, kam būtu jābūt iekļautai apmaksātajās stundās. Šādas situācijas nereti tiek raksturotas kā darbinieku izmantošana, un netrūkst arī aicinājumu no šādiem darba piedāvājumiem izvairīties.
Vienlaikus komentētāji dalās ar personīgo pieredzi, īpaši no jaunības vai darba apkalpojošajā sfērā, kur līdzīga prakse savulaik bijusi visai izplatīta. Darbs kafejnīcās vai veikalos bieži nozīmējis gan ierašanos pirms darba laika, gan palikšanu pēc slēgšanas, turklāt šie pienākumi ne vienmēr tikuši uzskaitīti kā darba stundas. Tomēr lielākā daļa atzīst, ka mūsdienās šāda pieeja vairs nav pieņemama un darba tirgus prasības ir mainījušās.
Diskusijās bieži izskan arī bažas par veselību un darba–dzīves līdzsvaru. Cilvēki norāda, ka 12 un vairāk stundu darba dienas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt gan fizisko, gan mentālo veselību, neatstājot pietiekami daudz laika atpūtai un privātajai dzīvei. Dažos komentāros pat tiek uzsvērts, ka šādos apstākļos kļūst sarežģīti nodrošināt pilnvērtīgu miegu.
Tomēr viedokļi nav viennozīmīgi. Daļa komentētāju uzskata, ka garas darba maiņas var būt pieņemamas, ja tās tiek godīgi apmaksātas un kompensētas ar ilgākiem atpūtas periodiem. Tiek minēts, ka atsevišķās profesijās, piemēram, medicīnā vai drošības dienestos, šāds darba modelis ir ierasts, un problēma rodas tikai tad, ja trūkst skaidrības par nosacījumiem vai samaksu. Tāpat izskan viedoklis, ka daudz kas ir atkarīgs no paša darba specifikas un iespējām pašam plānot savu laiku.
Kopumā komentāru diskusija izgaismo plašāku problēmu — darba devēju un darbinieku gaidu nesakritību. Cilvēki arvien biežāk uzsver, ka darba sludinājumos un intervijās jābūt skaidri norādītam reālajam darba apjomam un stundu skaitam, nevis papildu prasībām jāparādās vēlāk. Redzams, ka darbinieki kļūst prasīgāki pret darba apstākļiem un arvien retāk ir gatavi piekrist neskaidriem vai neizdevīgiem nosacījumiem, īpaši, ja runa ir par neapmaksātām virsstundām.
