“Pēc dzīvesbiedra nāves vairs nespēju samaksāt…” Rīgā ir vairāk nekā 1500 sociālo dzīvokļu, bet kurš patiesībā var tajos tikt? 0
“Esmu palikusi viena. Nesen aizgāja mūžībā mans dzīvesbiedrs, un ar manu pensiju vairs nepietiek, lai samaksātu par dzīvokli,” ar šādu vēstuli mūsu redakcijā vērsās kāda rīdziniece. Sieviete vēlas saprast, vai viņai būtu iespēja pretendēt uz pašvaldības sociālo dzīvokli.
Viņa raksta, ka līdz šim abi ar dzīvesbiedru spējuši segt ikdienas izdevumus, taču pēc viņa aiziešanas situācija strauji pasliktinājusies. “Tagad es viena pati nespēju visu samaksāt. Vai man ir kāda iespēja saņemt sociālo dzīvokli,” jautā sieviete.
Lai noskaidrotu, kādos gadījumos rīdzinieki var pretendēt uz šādu palīdzību, LA.LV vērsās pēc skaidrojuma Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
Ienākumu līmenis ir viens no galvenajiem kritērijiem
Kā skaidro Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinators, sociālā dzīvokļa piešķiršanai ir noteikti konkrēti kritēriji, bet viens no svarīgākajiem – personas ienākumi un materiālais stāvoklis.
Rīgas pašvaldība iedzīvotājiem palīdzību sociālā dzīvokļa izīrēšanā sniedz saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Rīgas domes 08.06.2022. saistošo noteikumu Nr. 141 “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosacījumiem.
“Viens no obligāti nepieciešamajiem kritērijiem, lai persona (ģimene) varētu pretendēt uz palīdzības saņemšanu sociālā dzīvokļa izīrēšanā ir atbilstošs ienākumu un materiālais stāvoklis.
Sociālā dzīvokļa izīrēšanai tiek reģistrēta persona (ģimene), kurai Rīgas Sociālais dienests (turpmāk – Dienests) noteicis maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.
Pašvaldība noteikusi, ka 2026. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis ir 680 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 476 eiro pārējām personām mājsaimniecībā
(Rīgas domes 12.07.2023. saistošie noteikumi Nr. RD-23-220-sn “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”).
Denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekiem (iepriekšminētā likuma 14. panta septītajā daļā minētās personas) ienākumi nevar pārsniegt 748 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 578 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.”
Pašvaldība norāda, ka dažos gadījumos ienākumi netiek vērtēti. Piemēram, ja personai nepieciešams servisa dzīvoklis, kas pielāgots cilvēkam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, vai ja runa ir par politiski represētu personu pensijas vecumā vai ar invaliditāti.
Kam visbiežāk piešķir sociālos dzīvokļus?
Sociālie dzīvokļi daudzīvokļu sociālajās mājās galvenokārt tiek piedāvāti cilvēkiem, kuri jau ir reģistrēti palīdzības saņemšanai un atbilst noteiktām kategorijām.
Tie visbiežāk ir: pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ģimenes, kurās visi locekļi ir pensijas vecumā vai ar invaliditāti.
Savukārt sociālie dzīvokļi, kas atrodas ārpus sociālajām mājām, var tikt piešķirti arī personām, kuras audzina bērnu ar invaliditāti.
Rīgā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis sociālo dzīvokļu
Rīgas pašvaldības pārstāvis informē, ka pašvaldības rīcībā šobrīd ir 16 sociālās daudzīvokļu dzīvojamās mājas ar 1737 dzīvokļiem.
Vai cilvēks, kurš pēkšņi saskaras ar krīzes situāciju savā dzīvē – paliek bez ienākumiem, tiek izlikts no esošā mājokļa – vai viņš var tikt dzīvot sociālajā dzīvojamā mājā?
“Palīdzību sociālā dzīvokļa izīrēšanā persona, kura, pamatojoties uz likumīgā esošu tiesas nolēmumu, tiek izlikta no līdz šim īrētās dzīvojamās telpas, var saņemt tikai tad, ja šī persona iepriekšminēto normatīvo aktu noteiktajā kārtībā ir reģistrēta šāda veida palīdzības saņemšanai.
Apstākļi, ka persona saņēmusi izīrētāja uzteikumu par līdz šim lietotās dzīvojamās telpas izīrēšanu vai persona palikusi bez ienākumiem, paši par sevi nevar būt par tiesisku pamatu, lai persona varētu īrēt sociālo dzīvokli,” uzsver Vilemsons.
Taču krīzes situācijā cilvēks bez palīdzības nepaliek. Ja persona palikusi bez mājokļa, var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, kur iespējams saņemt patversmes pakalpojumu. Tas nodrošina īslaicīgu pajumti, ēdienu, higiēnas iespējas un sociālo darbinieku atbalstu.
“Jebkurā gadījumā persona var vērsties Pašvaldībā pēc tai nepieciešamās palīdzības un, ja personas (ģimenes) faktiskā situācija atbildīs normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem, tad viņa noteikti varēs pretendēt uz attiecīgās palīdzības saņemšanu. Piemēram, uz palīdzības saņemšanu dzīvojamās telpas izīrēšanā pirmām kārtām ir tiesīga pretendēt maznodrošināta persona, kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja viņi, pamatojoties uz likumīgā spēkā esošo tiesas nolēmumu, tiek izlikti no īrētās dzīvojamās telpas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu nesamaksas dēļ (iepriekšminētā likuma 14. panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkts).
Personai, kura nonākusi krīzes situācijā, palikusi bez mājokļa, var vērsties Dienestā, lai saņemtu patversmes pakalpojumu. Patversmes pakalpojums nodrošina personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām pilngadīgām personām īslaicīgu patvērumu, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus.
Persona, kura savu nepietiekamo ienākumu dēļ nevar izpildīt saistības par īrētās dzīvojamās telpas, arī par Pašvaldības īrēto dzīvojamo telpu, lietošanu, var vērsties Dienestā, lai risinātu jautājumu par viņas tiesībām saņemt mājokļa pabalstu. Iedzīvotājiem būtu savlaicīgi jāvēršas Dienestā pēc iespējamās palīdzības saņemšanas, neaudzējot parādsaistības un no tā izrietošās sekas,” informē Rīgas pašvaldības pārstāvis.
