Foto – Timurs Subhankulovs

Pēc nedēļas streiku sāks 23 600 izglītības darbinieki 100

Pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Iesniegumu pieņemšana dalībai streikā noslēdzās šodien dienas pirmajā pusē. Sekojoši LIZDA šodien iesniedza streika dalībnieku sarakstu Nacionālajai trīspusējai sadarbības padomei, Valsts darba inspekcijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī pašvaldībām un izglītības iestādēm.

Izlīgšanas komisijai neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra rīkos pedagogu streiku.
CITI ŠOBRĪD LASA

Lai novērstu pedagogu streika uzsākšanu, LIZDA prasa, lai šīs nedēļas laikā valdība pieņem “konkrētus lēmumus” attiecībā uz abām galvenajām LIZDA prasībām – par darba algas paaugstināšanu un pedagogu “darba slodzes sabalansēšanu”.

Rīt, 13.septembrī, vēl paredzēta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas rast risinājumus streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.

Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, pārrunās piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Tāpat valdība otrdien iepazīsies ar izglītības ministres ziņojumu par sarunu gaitu ar LIZDA.

Viena no arodbiedrības prasībām ir “sabalansēta darba slodze”, proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.