“Pēc tās garšas es braucu uz Latviju!” 10 gadus Vācijā dzīvojoša latviete nosauc 3 lietas, kuru visvairāk pietrūkst svešumā
0
Man ir kāda draudzene (viņa vēlējās palikt anonīma), kura jau nedaudz vairāk kā 10 gadus dzīvo Vācijā, tiesa gan, aptuveni reizi gadā viņa atbrauc ciemos uz Latviju. Jautāju viņai, kas ir tās lietas, kas pietrūkst no Latvijas, pēc kā viņa visvairāk sailgojas.
Un viņa bez lielas apdomāšanās uzreiz nosauca trīs lietas, pēc kurām mēdz sailgoties visvairāk.
Viņa arī piebilst, ka, ikdienā esot Vācijā, patiesi lepojas, ka ir latviete, arī viņas jaunākais dēls, kurš lielāko savas dzīves daļu ir pavadījis Vācijā, visiem esot izstāstījis, ka ir latvietis, tā esot pirmā lieta, ko viņš par sevi pasaka, piemēram, iepazīstoties ar jaunu skolotāju.
Un savdabīgs patriotisma tests esot sports: “Kad Latvija kādā sporta veidā sacenšas ar Vāciju, tas ir brīdis, kad ir jāizlemj, par kuru pusi tu fanosi. Tad allaž vienojamies, ka esam par latviešiem. Un tad top skaidrs, kam mēs patiesībā dodam priekšroku, neskatoties uz to, ka ikdienā viss ir samiksējies.”
Bet nu par 3 lietām, kuru visvairāk pietrūkst, esot prom no Latvijas.
Pirmā ir jūra – mūsu ziemeļu jūra ar baltajām pludmalēm. “Nekur pasaulē es šādu jūru neatrodu, tikai Latvijā. Un jūru taču ir daudz, skaistu pludmaļu arī. Bet Latvijas jūra ir īpaša.”
Otrā ir melna maize: “Jā, melna, ar to melno garšu. Citur arī ir tādas krāsas maizes, bet Latvijas melnumā ir kaut kas īpašs. Pērku, pasūtu, vedu līdzi un glabāju saldētavā, jo vēlos šo garšu baudīt visu gadu. Pēc tās garšas es braucu uz Latviju!”
Trešā ir latviešu valoda: “Tikai ar to ir problēma. Aizbraucu uz Latviju, un cilvēki dīvaini runā. Es sapratu, ka vēlos to latviešu valodu, kāda bija pirms 10 gadiem, es negribu to ar anglicismiem piesātināto. Bet skaidrs jau, ka dzīve ir dzīve, un arī valoda mainās. 10 gadi ir ilgs laiks, lai to varētu pamanīt.”
