Juka Rislaki: Iniciatīva “Pēdējā adrese” – kāpēc ne Latvijā? 3
Daudzi Latvijā varbūt nebūs dzirdējuši, ka Krievijas brīvprātīgie aktīvisti iesākuši projektu “Pēdējā adrese”. Krievijā šī iniciatīva nākusi no Maskavas, kur pie to namu sienām, kurās pirms aresta dzīvojuši politisko represiju upuri, piestiprina memoriālās plāksnes.
Teksts, kas iegravēts nelielā metāla plāksnē, lakoniski vēsta, kas tur dzīvojis, kad arestēts, kur un kad miris un kad reabilitēts. Plāksnes vidū ir kvadrāta formas caurums, kas simbolizē tukšumu, kāds radies pēc nonāvēta vai nometnē miruša cilvēka. Jebkurš var ierosināt izgatavot piemiņas plāksni. Līdzekļus dod pats ierosinātājs, tos iegūst ziedojumu ceļā vai dāvā kāds sponsors. Sākumā ideja dzimusi Vācijā, to sauca “klupšanas akmens”. Tur Hitlera upuru vārdus iegravē māju priekšā ielas bruģakmenī.
Vai šo skaisto žestu ar brīvprātīgu spēku palīdzību nevarētu ieviest arī Latvijā? Latvijā ir daudz māju – viesnīcu, restorānu, veikalu un banku, kā arī villu un daudzstāvu namu, kas uzbūvēti nojaukto, upuriem piederējušo ēku vietā. Plāksnē pie jaunas mājas sienas varētu paskaidrot, kas šajā vietā noticis.
Laikam jau nevar gaidīt, ka pašreizējā Rīgas dome vēlētos atbalstīt šo ideju. Tomēr – ja tas ir iespējams Krievijā, tad kāpēc ne Latvijā?
Juka Rislaki
Jūrmala
