Pētījums: Latvijas iedzīvotāji kļuvuši mazāk pasargāti no krāpniecības internetā 0
Tikai ceturtdaļa jeb 24% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā pētījumā, kas šā gada oktobrī, kiberdrošības mēneša ietvaros, īstenots sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”.
Aptaujas rezultāti arīdzan parāda, ka, lai aizsargātu savu personīgo datu drošību internetā, 84% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem neizpauž nevienam savus PIN kodus un paroles, 65% – nekad never vaļā e-pastus no nezināmiem sūtītājiem.
64% aptaujāto izmanto atšķirīgas paroles sociālo tīklu kontiem un internetbankas kontam, 57% – nekad nepieraksta paroles uz papīra vai telefonā. Salīdzinoši retāk iedzīvotāji regulāri atjauno pretvīrusu programmatūru – 41%.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš norāda, ka pēdējos gados ir būtiski audzis finanšu darījumu skaits interneta vidē. Tāpēc, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, ir svarīgi domāt par personīgo datu drošību.
Aptaujas dati parādā, ka cilvēki vieglprātīgi izturas pret to, lai mainītu savas paroles – ja 2017. gadā par paroļu maiņu vismaz reizi trīs mēnešos domāja 28% iedzīvotāju, tad 2018. gada aptauja parāda, ka šogad par to domājuši vēl mazāk iedzīvotāju – 24%.
“Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir mazāk pasargāti no krāpniecības internetā,” skaidro LAFPA vadītājs.
Pētījumā iedzīvotāji gan norādījuši individuālus pasākumus, ko tie īsteno, lai rūpētos par savu datu drošību, piemēram, izvēloties sarežģītas un grūti atminamas paroles, drošus paroļu glabāšanas rīkus, pārbaudot tīmekļa vietnes, pirms tām sniegt savas datus, paroles pierakstot kodētā veidā, kā arī glabājot paroles šifrētā veidā.
Pētījums veikts 2018.gada oktobrī, aptaujājot 1005 respondentus visā Latvijā.
LAFPA apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.
Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.
