Inguna Avota pie Smiltenes tehnikuma logo “Kāp, lai augtu!”. Mācību iestāde atrodas kalna galā, un šis sauklis tapa skolēnu konkursa gaitā.
Inguna Avota pie Smiltenes tehnikuma logo “Kāp, lai augtu!”. Mācību iestāde atrodas kalna galā, un šis sauklis tapa skolēnu konkursa gaitā.
Foto: Abda Krauze

Inguna ir pierādījums, ka arī viens cilvēks var panākt ļoti daudz. “Latvijas lepnuma” stāsts 1

Dace Deksne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Inguna Avota strādāja par ekonomikas un uzņēmējdarbības pedagogu Smiltenes tehnikumā, līdz sāka nodarboties ar starptautiskajiem projektiem. Pa šo laiku vairāk nekā 600 tehnikuma audzēkņiem un pedagogiem ir radusies iespēja doties praksē uz ārzemēm, iepazīt tuvākas un tālākas zemes no Igaunijas līdz Islandei, no Kanāriju salām līdz Turcijai – vismaz 25 valstīs. Uz Latviju ataicināti krietni vairāk par 100 dalībniekiem no vismaz 14 valstīm. Kā raksta Ieva Elstiņa, kas Ingunu Avotu pieteikusi “Latvijas lepnuma” balvai: “Viņa ir paraugs un iedvesma man. Inguna piepilda sapņus, jo viņa ir darītāja, kas dod iespēju, kas tic. Viņa dara vairāk, lai piepildītu jauniešu sapņus. Turklāt izcīnījusi, ka nu viņai ir divi teju lielākie projekti Latvijā.”

Sākums bija pirms 14 gadiem. Inguna vēroja, ka Smiltenes tehnikuma audzēkņi, iesaistoties citu skolu piedāvājumam, brauc uz Vāciju praksē. Un nodomājusi – kāpēc mūsējiem nevar būt pašiem sava šāda iespēja?
CITI ŠOBRĪD LASA

Tā sagadījās, ka Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis Ingunai piedāvāja doties komandējumā uz Holandi. Viņa sāka apzināt dažādus kontaktus, lai komandējuma laikā varētu atrast sadarbības partnerus. Atceras, kā visa ģimene ar savu mašīnu Ziemassvētku laikā devās ceļā uz Holandi, valodas zināšanas un dūšu pa visiem kopā salikuši. Un iecerētais īstenojās, jo projektam meklēja partneri no Austrumu zemēm, kā rezultātā pirmie pieci tehnikuma audzēkņi aizbrauca veterinārārstu un komerczinību specialitātes pieredzes apmaiņas braucienā uz Nīderlandi. Ar kolēģi Mairu Kuprišu Inguna arī aizdevās apskatīties, kā viņiem klājas, jo visi bija “sabijušies kā traki”.

2008. gadā aizsākās stratēģiskās partnerības inovāciju projekts INPACT. Tā ietvaros izveidojusies sadarbība ar Dāniju (par augstiem piena izslaukumiem), Norvēģiju (par uzņēmējdarbību), Grieķiju (par olīveļļas ieguvi) un Austriju (par barības ietekmi uz piena kvalitāti). Vispirms 11 Latvijas audzēkņi devās pie minētajiem sadarbības partneriem. Tad, sākot apjaust, kāda īsti ir šī sadarbība, jau 34 jaunieši devās praksē.

Ar laiku ne vien pieauga jauniešu skaits, bet radās jauni sadarbības partneri Maltā, Grieķijā, Itālijā un Norvēģijā.

“Vispirms marta sākumā brauca pie mums. Un ne jau bez piedzīvojumiem, atceros mūsu pieputinātos ziemas ceļus, kad saplānojam darbību, bet klāt netiekam. Kādus četrus gadus pie mums brauca pieredzes apmaiņā par kazkopību. Tad tēma mainījās, jo dalībnieki vēlējās gūt padziļinātas zināšanas un prasmes kazkopībā, tas nozīmēja augstāku kvalitāti, bet kazkopības nozare piedzīvoja pārmaiņas.

Un mēs sapratām atšķirības. Piemēram, ar motivāciju. Tie holandiešu un austriešu jaunieši, kas izvēlas mācīties lauksaimniecību, lielākoties ir zemnieku bērni vai ļoti vēlas saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Pirmo gadu viņi apgūst teoriju trīs nedēļas un nedēļu strādā savās saimniecībās, otrajā – papildina prasmes pie kaimiņa saimniecībā, bet trešajā – dodas uz citām, attālākām saimniecībām vai ārpus savas zemes robežām. Skolās, kur māca lauksaimniecību, audzē savus ganāmpulkus, ir zivju dīķi. No lauka vai fermas līdz galdam. Tas bija par iemeslu mainīt piedāvāto apmācību Smiltenes tehnikumā uz lauku uzņēmējdarbību.

Šajā modelī ietilpa gan biznesa plāna sagatavošana, gan vizītes pie mūsu lauku saimniekiem un uzņēmējiem, gan ēdiena gatavošana, gan lauku sētas ainavas skicēšana,” stāsta Inguna.

Ar laiku kontakti paplašinājās, un starptautiskā semināra laikā Sicīlijā izveidojusies sadarbība ar brīnumainiem cilvēkiem no Portugāles, Čehijas un Turcijas. Tas bijis pamats kopīgam “Comenius” projektam, kas vairāk vērsts uz valstu kultūras un dzīvesveida atšķirībām, bet vienlaikus to iepazīšanu. Uz šīm trim valstīm kopumā devās ap 30 dalībnieku, projektos ievelkot arī savus kolēģus.

Mestais izaicinājums

Sadarbības partneriem no Turcijas, Portugāles un Čehijas rādām Latviju!” lepojas Inguna Avota (centrā).
Foto no privātā arhīva

Kad projektu jomā jau bija iestrādājusies, Inguna atrada labu iespēju veterinārijas programmas popularizēšanai. Ideja radās, kad kolēģi no Francijas viesojās Smiltenes tehnikumā. Pie projekta strādāja četras valstis un izveidoja četrus moduļus veterinārijas jomā: Čehijā (par mākslīgo apsēklošanu), Igaunijā (par zirgu aprūpi), Francijā (par eksotisko dzīvnieku aprūpi) un Latvijā (par asistēšanu mazo dzīvnieku operāciju laikā). Projektu izstrādāšanas procesā strādāja visi veterinārās nodaļas pedagogi un secināja, ka trīs nedēļu laikā kārtīgi var apgūt diezgan šauru jomu, tādēļ izveidoja konkrētu prasmju moduli, par kura apgūšanu bija droši. Dalībniece no Igaunijas pēc šī moduļa apgūšanas uzreiz sāka strādāt veterinārajā klīnikā pie operāciju asistēšanas.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus strādājuši ar Čehiju un Slovākiju tūrisma projektā “Tūrisma zirneklis”. L

atvijā varēja apgūt viesnīcu pamatus, Slovākijā – ēdināšanas prasmes, bet Čehijā – kultūrvēsturisko objektu atspoguļošanu tūrismā. 50 dalībnieki, tajā skaitā pedagogi, iesaistījās šajā projektā.

Šodienas atziņas un ieceres

Darbs vienu brīdi bijis tik intensīvs, ka reizēm Inguna Avota vienlaikus strādājusi pie pieciem projektiem. Liela veiksme ir iesaistīt un strādāt kopā ar atsaucīgiem kolēģiem, kuri daudzkārt ir atbalstījuši Ingunas idejas un palīdzējuši tās īstenot. Organizējot lielu starptautisku konferenci vai praktiskās mācības triju nedēļu garumā, ir jāprot strādāt komandā, un tas Ingunai arī ir izdevies.

Projekti – tā viņai bija jauna un nezināma pasaule, kuru iepazīstot satikti brīnišķīgi cilvēki – gan sadarbības partneri, gan savējie un viesi. “Atdevu darbam teju visu savu sirdi un lielāko daļu sava laika. Nenožēloju, jo ieguvu un iemācījos daudz. Tikai tagad vairāk izvērtēju gan piedāvātās iespējas, gan ieguvumus un pievēršu uzmanību, lai mūsu audzēkņiem un pedagogiem būtu vispiemērotākā un drošākā prakses vieta,” saka Inguna.

Viņas aizrautīgo un enerģisko dabu raksturo pašas atziņa: “Mums katram ir dota iespēja, ko varam palaist garām. Nav jābūt perfektam, ja gribi – tad uzdrošinies un dari!”

Inguna pa šo laiku pabeigusi arī šūšanas kursus un ir jauna izaicinājuma priekšā – iestājusies pieaugušo izglītības programmas “Lopkopība” specialitātē: “Ja daru, tad pamatīgi. Izvēlējos pašu garāko – 960 stundu kursu. Tā kā mūsu ģimenei ir lauku saimniecība, iegūtās zināšanas lieti noderēs.” Un vēl viņa paredz, ka atkal labprāt strādātu tehnikumā par skolotāju, jo jaunieši dod tik daudz enerģijas: “Kādreiz domāju, ka nekad nestrādāšu par skolotāju. Bet tagad saku, ka tas ir labākais darbs pasaulē.”

“Inguna Avota ir pierādījums, ka arī viens cilvēks var panākt ļoti, ļoti daudz. Viņa ir paraugs, ar ko jālepojas Smiltenei, skolai un Latvijai!” raksta Ieva Elstiņa.