Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Māris Antonevičs: Starp kovidvētrām. Ko šogad sagaidīt politikā? 0

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasaki, ko ieraudzīji pirmo, un atklāj, ko tas liecina par tavu nākotni
Veselam
Veiksmīgi cilvēki nekad nedara no rīta šīs četras lietas
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem pieciem gadiem, tevī slēpjas potenciāls kļūt par ģēniju 8
Lasīt citas ziņas

Par aizvadīto 2020. gadu bieži dzird sakām: “Nu kurš gan varēja paredzēt…” Tomēr izrādās, ka politikā starp visām kovidvētrām daudzi procesi tomēr rit savu gaitu.

Pie tādas pašam negaidītas atziņas nonācu, apskatot savas aizvadītā gada janvārī izteiktās prognozes, kas visas ir piepildījušās.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmkārt, par to, ka Rīga pēc ārkārtas vēlēšanām iegūs politiski ļoti raibu domi, tomēr jaunā koalīcija būs politiski un idejiski pilnīgi atšķirīga no iepriekšējās.

Otrkārt, par to, ka neizdosies savākt vajadzīgo parakstu skaitu, lai rīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu. Šis sparīgi iesāktais “pasākums” norima jau gada pirmajā pusē un tā arī vilkmi neatguva.

Treškārt, par to, ka administratīvi teritoriālo reformu tās pretiniekiem neizdosies apturēt, lai gan process būs smags un mokošs, ko apliecināja gan protesti, gan Saeimā iesniegtie vairāk nekā 800 priekšlikumi, gan tas, ka pašlaik šis jautājums nonācis Satversmes tiesā. Bet kas tālāk?

? Vai pašvaldību vēlēšanas mainīs Latvijas politisko ainavu?

Reformas pretinieki nereti apgalvo, ka tās patiesais mērķis esot mazināt Zaļo un zemnieku savienības un daļēji arī Latvijas Reģionu apvienības ietekmi novados un līdz ar to arī politikā kopumā.

ZZS pašlaik ir opozīcijā, bet LRA vispār parlamentā nav pārstāvēta, taču bija redzams, ka tieši tās uz reformu skatās ar lielāko niknumu, tāpēc, iespējams, kaut kāds pamats tajā visā ir.

Tomēr pašvaldību vēlēšanas (izņemot Rīgu) vienmēr bijušas zīmīgas ar to, ka tajās lielāka nozīme ir nevis saraksta nosaukumam, bet cilvēkiem, kas to veido. Turklāt vietējie līderi partijas izvēlē vienmēr vadījušies ne jau pēc politiskajiem saukļiem, bet saviem aprēķiniem, tāpēc nav problēmu šo lēmumu pārskatīt – šodien pie “zemniekiem”, rīt pie “attīstītājiem” vai “nacionāļiem” un otrādi.

Jādomā, ka izmaiņas tomēr nebūs tik lielas un līdzšinējā pašvaldību elite daudzviet saglabās savas pozīcijas arī jauno novadu ietvaros.

? Vai politikā galvenais jautājums paliks Covid-19?

Par to nav lielu šaubu. Krīze ar gadumiju nebeigsies, un arī ne ar 11. janvāri, kas iezīmēts kā nākamais atskaites punkts. Arī mūsu valdošie politiķi, tāpat kā citur pasaulē, lielas cerības liek uz jaunajām vakcīnām, tomēr to rezultātus labākajā gadījumā plašāk varēs just gada otrā pusē. Līdz tam vēl jālauž sabiedrības skepse.

Pagaidām gan tā nav problēma, jo vakcīnu tāpat nepietiktu pat visiem potēties gribošajiem. Daudz piesauktais otrais vilnis Latvijai izrādījies ļoti sāpīgs, tāpēc iespējamais trešais vilnis droši vien tiks gaidīts ar lielākām bažām, arī pieņemot politiskos lēmumus.

? Vai valdība turpinās strādāt līdzšinējā sastāvā?

Reklāma
Reklāma

Ministru maiņa var notikt gan gaidīti, gan negaidīti. Piemēram, aizvadītajā gadā iepriekš bija grūti paredzēt, ka amatu būs spiests atstāt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”), par Juri Pūci (“Attīstībai/Par”) nemaz nerunājot. Taču ir ministri, par kuru neatbilstību amatam tiek runāts jau sen. Tāpēc, visticamāk, valdība bez izmaiņām neiztiks.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.