Māra Libeka: Pret nabadzību ar nelielu finansiālu prieciņu 4
Tiesībsargs Juris Jansons ir lūdzis valdību izgaismot Ministru kabineta plānotos pasākumus nabadzības mazināšanai, bet pats jau izpētījis, ka neesot sasniegts nodokļu reformas mērķis mazināt nevienlīdzību. Krišjāņa Kariņa valdībai šonedēļ nebija grūti atbildēt Tiesībsargam, jo bija jāizdara tik vien, kā secīgi jāsakārto ziņojumā tas, ko izdarījusi vai plāno izdarīt Māra Kučinska valdība.
Lasot sagatavoto atskaiti, var pārliecināties, ka mazturīgo cilvēku ienākumiem ir piemests pa kādam eiro, jo nedaudz paaugstināts neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošu personu, pa kripatiņai pieaudzis pensionāru neapliekamais minimums, ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu, vecākā gada gājuma ļaudīm dota iespēja saņemt pusi no mirušā dzīvesdrauga pensijas…
Diemžēl tikai gadu, bet tik un tā kaut neliels finansiāls prieciņš, par ko liecina tas, ka arvien vairāk cienījama vecuma cilvēku, kas gadiem dzīvojuši kopā kā draugi, tagad dodas uz dzimtsarakstu biroju, lai kļūtu par vīru un sievu.
Taču valsts dāsnums ir jāskata kopsakarībā ar oficiāli noteikto trūcīgās personas ienākumu līmeni, kurš nav pārskatīts un mainīts kopš 2014. gada, un tas ir nieka 128 eiro jeb bada maize.
Arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstā nekādas izmaiņas tuvākajā laikā nav gaidāmas.
Manai paziņai Aigai, kura pēc studijām saslima ar šizofrēniju un tagad ir otrās grupas invalīde, valsts nu jau septīto gadu ik mēnesi maksā 76 eiro pabalstu, kurš ir divreiz mazāks nekā trūcīgai personai paredzētais iztikas minimums. Iepriekšējā valdība tādiem cilvēkiem kā Aiga ir apsolījusi invaliditātes sistēmas reformu, bet Kariņa valdība to nespēšot izpildīt šaurās fiskālās telpas dēļ.
Iepriekšējā ministra Jāņa Reira vadītā Labklājības ministrija pat izstrādājusi plānu, lai šogad palielinātu pensijas pensionāriem, invalīdu un citu trūcīgo iedzīvotāju ienākumus, taču plāns tālāk par Valsts kanceleju nav ticis, jo pasākumi esot finansiāli ietilpīgi un valsts budžetā tiem nebūšot naudas.
“Ar vienu roku dod un ar otru paņem atpakaļ,” LTV klāstījis tiesībsargs J. Jansons, paužot savu viedokli par nodokļu reformas sekām, vienlaikus atzīstot, ka reforma neveicina mazo algu saņēmēju ienākumus, toties šogad kompensējot lielo algu saņēmējus, kas aizvadītajā gadā piedzīvojuši nelielu ienākumu kritumu.
Diemžēl pabalstu celšana ir tikai pavisam neliela daļa no tā, ko valstij vajadzētu paveikt, ja būtu patiesa vēlme samazināt nevienlīdzību.
“Korupcija, kas praktiski ir zādzība, un birokrātija, kas ir neražīgs darbs, ir pats svarīgākais, kas jāizskauž, lai celtu Latvijas turību,” saka sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts Pēteris Bolšaitis. Kā viena, tā otra atbaida ārzemju kapitālu no ieplūšanas Latvijā, lai šeit sāktu biznesu un radītu darba vietas. Daudz vairāk ieguldījumu aizplūst uz Igauniju un Lietuvu nekā pie mums. Toties gandrīz katrā lidmašīnā, kas lido uz Abū Dabī, satiksiet trīsreiz vairāk latviešu nekā igauņu, zina stāstīt Bolšaitis.
Nesen mans kolēģis Ģirts Kasparāns tikās ar Valgas slimnīcas vadītāju Margusu Ulstu, kurš novērojis, ka korupcija un liels “ēnu ekonomikas” īpatsvars ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija daudzās jomās ir atpalikusi no Igaunijas.
“Šķiet, ka daudzi latvieši nelabprāt maksā nodokļus, jo uzskata, ka viņu nauda netiek tērēta lietderīgi, bet ar šādu nostāju ir grūti cerēt, ka nākotnē situācija varētu uzlaboties,” žurnālam “Mājas Viesis” savās pārdomās dalās Ulsts, kura slimnīcā medicīnas māsu pamatalga no aprīļa būs 1250 eiro, kamēr Latvijā lielākā daļa māsu saņem labi ja ap 800 eiro mēnesī.
“Tas, ka pensionāriem jāmaksā nodokļi, ir absolūts absurds. Skaidrs, ka no kaut kurienes tā nauda jāņem, tad jāņem no tiem, kuriem ir vairāk,” secina mecenāts Pēteris Bolšaitis un brīnās, ka gadiem nav ieviests pienācīgs progresīvais ienākuma nodoklis tiem, kuri slīgst naudā.
Pat “vājākais valdības posms” – labklājības ministre Ramona Petraviča saprot, ka “nevienlīdzību nevaram mazināt, tikai paceļot pabalstus” (intervijā žurnālam “Ir”). Patlaban gan ir savilkusies aizdomu ēna pār pašas ministres dzīvesdrauga uzņēmumu, kurā viņa pati strādājusi. Kāds bijušais darbinieks pastāstījis, ka daļu algas saņēmis aploksnē, bet pati ministre gan to noliedz.
Pārbaudi gan vēl veic Valsts ieņēmumu dienests, taču, ja jau Petravičas sirdsapziņa ir tik tīra, tad viņa aizrautīgāk varētu aicināt atbalstīt tos godīgos cilvēkus, nodokļu maksātājus, kas vairo mūsu kopīgo bagātību!
