Aitu vilna aizsargā priedītes no meža zvēriem.
Aitu vilna aizsargā priedītes no meža zvēriem.
Foto no “Latvijas Valsts mežu” arhīva

Priedītes no dzīvnieku postījumiem sargā vilna. Kādi ir rezultāti šādai metodei? 0

Kādi ir rezultāti, sargājot priedītes no meža dzīvniekiem? MĀRIS KULDĪGAS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Lai aizsargātu priežu jaunaudzes no meža dzīvnieku postījumiem, AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos kociņus katru gadu apstrādā ar dažādiem repelentiem. Pērn mežu speciālisti izmēģināja jaunu aizsardzības metodi – priežu apstrādi ar aitu vilnu.

– Rezultāti bija labi, tomēr šī metode vēl jāpārbauda ilgākā laikā, jo iznākums var būt tāds pats kā līdz šim izmantotajiem repelentiem: pirmos 2–4 gadus aizsardzības līdzekļi ir efektīvi, taču vēlāk dzīvnieki pie tiem pierod. Sākumā pārnadži jaun­audzē nokož tikai 1–2 kociņus, bet vēlāk intensīvi bojā visu rindu. Tālab mežiniekiem nākas meklēt citas alternatīvas, – stāsta “Latvijas valsts mežu” Klīves iecirkņa vadītājs Gunārs Blūms.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mežu īpašniekiem, kuriem pieejama aitu vilna, vērts izmēģināt šo metodi, lai aizsargātu tikko stādītu priedīšu galotnes līdz 1,5 m augstumā (uzsiet vilnu 2 m gariem kokiem nav vērts, jo tiem jāaizsargā galvenokārt stumbra miza). Svarīgi, lai vilna nav apstrādāta (kārsta), mazgāta, bet ar specifisko smaku.

Vilnas kušķi uztin jeb uzklāj galotnei tā, lai neaizpūš vējš. Nedrīkst notīt pārāk stipri, jo kociņi nākamajā gadā nespēs augt – būs traucēta pumpuru attīstība. Mežkopim jāsaglabā centrālā dzinuma galvenais pumpurs, lai koks neveidotos kropls. Ja dzīvnieks apgrauž sānu dzinumus, kokam nedaudz samazinās augtspēja, taču tas bojā neiet. Lielākie jaunaudžu postītāji ir pārnadži. Stirnas visbiežāk noēd 1–2 gadus vecus kociņus, staltbrieži – nedaudz vecākus. Aļņi bojā gan pumpurus, gan mizu.

Ar aitu vilnu kociņus nosedz septembrī, oktobrī, bet var arī vēlāk, jo postījumi parasti ir janvāra beigās–martā. Atšķirībā no repelentiem aitas vilnu var likt arī slapjā laikā, jo tā nenotek (repelentiem pēc apstrādes ir jānožūst).