Prigožins pārtraucis klusēšanu – gājiens uz Maskavu esot bijusi viņa vadīta meistarklase, kā jāizskatās iebrukumam 138
“Vagner” vadītājs Jevgēņijs Prigožins pārtraucis klusēšanu un pastāstījis savus motīvus, rīkojot militāro gājienu uz Maskavu, ziņo “DailyMail”
“Vagner” vadītājs saka, ka viņa organizētais gājiens uz Maskavu “bija meistarklase” par to, kā vajadzēja izskatīties Ukrainas iebrukumam, un saka, ka viņš “pagriezās, lai izvairītos no krievu asiņu izliešanas”.
Uzstājoties 11 minūšu garā audio klipā, kas tika publicēts ar “Vagner” saistītajos Telegram kanālos, Prigožins sacīja, ka viņš atsauca savas grupas uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai, lai izvairītos no krievu asiņu izliešanas, un sacīja, ka sacelšanās mērķis ir paust protestu pret neefektīvo karu Ukrainā, nevis gāzt valdību Maskavā.
Viņš raksturoja savus “Vagner” algotņu kaujiniekus kā “iespējams, vispieredzējušāko un kaujas iedarbīgāko vienību Krievijā, iespējams, pasaulē”, un sacīja, ka viņi ir sacelušies, jo viņa privātā militārā kompānija ir paveikusi “milzīgu darbu Krievijas interesēs”.
Prigožins arī apgalvoja, ka sacelšanos sācis, lai “novērstu “Vagner” grupējuma iznīcināšanu”, piebilstot, ka viņiem bija dota pavēle nodot savus ieročus Krievijas militārpersonām, kā arī viņi cieta zaudējumus Krievijas gaisa spēku uzlidojumos.
“Kampaņas mērķis bija novērst “Vagner” iznīcināšanu un saukt pie atbildības tos, kuri ar savu neprofesionālo rīcību speciālās militārās operācijas laikā pieļāva milzīgu skaitu kļūdu,” sacīja Prigožins.
LETA ziņoja, ka Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” dumpis ir liecība tam, ka Maskavas karš pret Ukrainu Krievijas varā rada plaisas, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
“Tas, kas notika šajā nedēļas nogalē, apliecina, ka šis karš pret Ukrainu rada plaisas Krievijas varā un ietekmē tās politisko sistēmu,” ES ārlietu ministru sanāksmē sacīja Borels.
“Mēs, protams, cieši sekojam līdzi tam, kas notiek, bet tagad ir brīdis, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu vairāk nekā jebkad agrāk, un to mēs darīsim,” sacīja ES diplomāts.
“Redzēt, ka tāda kodolvalsts kā Krievija var ieslīgt nestabilitātes fāzē, protams, nav nekas labs. Tas arī ir kas tāds, kas ir jāņem vērā,” norādīja Borels.
“Vissvarīgākais secinājums ir, ka šis ir karš, ko pret Ukrainu uzsāka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins, un briesmonis, ko Putins ir radījis ar “Vagner”, un šis briesmonis viņam kož,” pavēstīja Borels. “Šis briesmonis vēršas pret savu radītāju, politiskajā sistēmā manāms trauslums, un militārajā varā rodas plaisas.”
ES ārlietu ministri savas kārtējās sanāksmes gaitā Luksemburgā centās izvērtēt Krievijā nule notikušā dumpja sekas.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, šie notikumi ir “Krievijas iekšējā cīņa par varu, un mēs neiesaistīsimies”.
“Mēs Redzam Krievijas agresijas kara postošās sekas, arī attiecībā uz Putina varas sistēmu,” pavēstīja ministre.
“”Mēs redzam, ka Krievijas vadība arvien vairāk vēršas pati pret sevi,” viņa piebilda.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis mudināja Rietumus nepieļaut, ka tiek “novērsta uzmanība”, kā arī aicināja koncentrēties, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai.
“Mums nav jādomā par režīma maiņu Krievijā un nepieciešamību to plānot. Krievi ir pilnā mērā spējīgi izdarīt to paši,” sacīja ministrs.
