Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs akreditācijas vizītes laikā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī. Foto – LETA

Putina Drēzdenes perioda pēdas 18

Uzņēmums, kas saista Putinu, Varnigu un Lukjanovu, ir “Dresdner bank”. Belkovskis atsaucas uz “Wall Sreet Journal” žurnālistiem, kas “Stasi” arhīvos uzzinājuši, ka Varnigu specdienests esot īpaši gatavojis kā aģentu, kas varētu iefiltrēties Rietumu banku sistēmā. Tā kā sociālistiskais bloks izjuka un Vācija apvienojās, Varnigs iegūtās zināšanas izmantoja savā labā, lai 90. gadu sākumā kļūtu par starpnieku starp “Dresdner bank” un Krieviju. Pirmās saites tika veidotas Sanktpēterburgā, kur senais draugs Putins tobrīd strādāja pilsētas mēra Anatolija Sobčaka komandā. “Pamazām Varniga un “Dresdner Bank” attiecības ar Putinu kļuva ciešākas un personiskākas,” rak­sta Belkovskis, atzīmējot, ka bankas ietekme Krievijas biznesā pieaugusi ļoti strauji, it īpaši pēc tam, kad par bankas klientu kļuva uzņēmums “Gazprom”. Bankai bija sava loma arī Putina cīņā pret oligarhiem Gusinski, Hodorkovski un citiem. Kā vēsta oficiālā biogrāfija, J. Lukjanovs “banku sektorā” – “Dresdner Bank” un “Vņeštorgbank” – darbojies no 1993. līdz 2006. gadam.

Kas tad ir Jevgeņijs Lukjanovs, kurš tagad kļuvis par vēstnieku Latvijā? Viņam it kā ir neliela diplomātiskā darba pieredze. Tā gan attiecas vēl uz padomju laikiem, kad Lukjanovs, kurš bija ieguvis izglītību kā angļu valodas un literatūras speciālists, no 1984. līdz 1990. gadam strādājis PSRS ārlietu dienestā. Konkrēti amati biogrāfijā netiek uzrādīti, un acīmredzot nekādus karjeras augstumus sasniegt arī nebija izdevies, jo jau pēc PSRS sabrukuma Lukjanovam nācās pārvākties uz darbu Valsts Ermitāžas muzejā, kur viņš nodarbojies ar “ārējiem sakariem”. Taču tad viņa karjerā noticis interesants pavērsiens…

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

Lasot J. Lukjanova biogrāfiju, rodas aizdomas, ka ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņu vieno kas vairāk nekā darbība Drošības padomē, un šīs saites acīmredzot ir senas un īpašas. Abi nāk no vienas pilsētas – Sanktpēterburgas (agrākās Ļeņingradas), kas pats par sevi nebūtu nekas īpašs, jo tur dzīvo pieci miljoni cilvēku. Tomēr tikai retajam karjerā varēs atrast tik nepārprotamas paralēles ar Putina ceļu uz varas virsotni.

Te jāatgriežas Putina jaunībā, kad viņš pēc PSRS kulta seriāla “Septiņpadsmit pavasara mirkļi” noskatīšanās esot devies pieteikties darbā Valsts drošības komitejā un nokļuvis Drēzdenē Radenberg­štrāses Padomju kultūras nama direktora amatā. Par šo noslēpumaino Krievijas prezidenta dzīves posmu grāmatā “Putins: cilvēks, kura nebija” plašāk raksta krievu politologs Staņislavs Belkovskis. Viņš norāda, ka atšķirībā no apjūsmotā kino varoņa Štirlica jeb padomju izlūka Maksima Isajeva Putins Vācijā nebija nekāds izlūks. Viņš bija pierakstīts VDK Piektajai galvenajai pārvaldei, kas cīnījās ar citādi domājošajiem un nodarbojās ar politisko izmeklēšanu. Putina uzdevums bijis ziņot priekšniecībai par tiem padomju pilsoņiem, kas atradās komandējumos vai studēja Austrumvācijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Belkovskis apraksta divus Putina vācu draugus, no kuriem viens viņu esot nodevis, bet otrs palicis uzticīgs un vēlāk ticis labi atalgots. Pirmais draugs esot Klauss Cuholds. “Viņi kopā dzēra alu, sportoja, pļāpāja par šo un to… Taču 1989. gadā izrādījās, ka Cuholds ir ne vien “Stasi” (VDR specdienests), bet arī BDN aģents. Un atklāja Rietumvācijas izlūkdienestam padsmit vārdus, kurus uzzināja no Putina,” raksta S. Belkovskis. Putinu no smagāka soda esot izglābis tikai tas, ka šis laiks sakritis ar PSRS sabrukumu, viņš tika atsaukts no Drēzdenes un dabūja necilu darbu Ļeņingradas valsts universitātē. Taču cits Putina VDR laiku draugs, “Stasi” aģents Matiass Varnigs, ar kuru viņu esot iepazīstinājis tas pats augšminētais Cuholds, gan varēja pārliecināties, ka uzticība tiek atalgota, jo pēc Putina nākšanas pie varas ieguva lielu ietekmi Krievijas finanšu un enerģētikas sektorā. Ar viņu saistīts arī tāds mūsu pusē labi zināms projekts kā “Nord Stream” gāzesvads.

Uzņēmums, kas saista Putinu, Varnigu un Lukjanovu, ir “Dresdner bank”. Belkovskis atsaucas uz “Wall Sreet Journal” žurnālistiem, kas “Stasi” arhīvos uzzinājuši, ka Varnigu specdienests esot īpaši gatavojis kā aģentu, kas varētu iefiltrēties Rietumu banku sistēmā. Tā kā sociālistiskais bloks izjuka un Vācija apvienojās, Varnigs iegūtās zināšanas izmantoja savā labā, lai 90. gadu sākumā kļūtu par starpnieku starp “Dresdner bank” un Krieviju. Pirmās saites tika veidotas Sanktpēterburgā, kur senais draugs Putins tobrīd strādāja pilsētas mēra Anatolija Sobčaka komandā. “Pamazām Varniga un “Dresdner Bank” attiecības ar Putinu kļuva ciešākas un personiskākas,” rak­sta Belkovskis, atzīmējot, ka bankas ietekme Krievijas biznesā pieaugusi ļoti strauji, it īpaši pēc tam, kad par bankas klientu kļuva uzņēmums “Gazprom”. Bankai bija sava loma arī Putina cīņā pret oligarhiem Gusinski, Hodorkovski un citiem. Kā vēsta oficiālā biogrāfija, J. Lukjanovs “banku sektorā” – “Dresdner Bank” un “Vņeštorgbank” – darbojies no 1993. līdz 2006. gadam.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.