Putins paziņo, ka Krievija neplāno pārtraukt karu Ukrainā: viņš atradis jaunu veidu, kā gūt tam finansējumu 0
Krievijā notiekošais kļūst arvien satraucošāks, un jaunākā informācija liecina par vēl vienu soli, kas izgaismo situācijas nopietnību. Kā ziņo izdevums “Financial Times”, Krievijas prezidents Vladimirs Putins vērsies pie valsts bagātākajiem uzņēmējiem ar aicinājumu veikt lielus it kā brīvprātīgus ziedojumus valsts budžetam. Šāds solis tiek skaidrots ar pieaugošajiem uzdevumiem saistībā ar karu Ukrainā.
Saskaņā ar avotu sniegto informāciju, šī ir pirmā reize, kad Kremlis tik tieši vēršas pie oligarhiem ar lūgumu finansiāli atbalstīt valsts vajadzības, kas saistītas ar militārajām darbībām. Lai arī oficiāli tas tiek pasniegts kā brīvprātīgs solis, eksperti norāda, ka atteikšanās no šo iemaksu veikšanas var radīt nopietnas sekas uzņēmēju biznesiem.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprinājis, ka šāda iniciatīva tiešām tikusi apspriesta. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka formāli runa neesot par tiešu kara finansēšanu.
Pēc viņa teiktā, viens no tikšanās dalībniekiem pats esot piedāvājis piešķirt ievērojamu naudas summu valstij, raksturojot to kā savas ģimenes lēmumu. Peskovs arī piebildis, ka daudzi uzņēmēji šādus maksājumus uztverot kā savu pienākumu.
Avoti norāda, ka vairāki ietekmīgi uzņēmēji jau pauduši gatavību iesaistīties. Starp tiem minēts Suleimans Kerimovs, kurš esot gatavs piešķirt aptuveni 100 miljardus rubļu, kā arī Oļegs Deripaska, kurš arī piekritis šādai iniciatīvai.
Runājot ar uzņēmējiem, kā norāda “Financial Times” avoti, Putins devis arī skaidru redzējumu par turpmāko kara gaitu. Viņš esot norādījis, ka Krievija neplāno pārtraukt karu Ukrainā, un, ka karš turpināsies līdz Krievija gūs pilnīgu kontroli pār Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Kara turpināšanu viņš centies pamatot ar Ukrainas nostāju miera sarunās, īpaši uzsverot Kijivas atteikšanos izvest savu karaspēku no Donbasa.
Šāda finanšu spiediena palielināšanās uz uzņēmējiem liecina par pieaugošām grūtībām Krievijas ekonomikā. Ilgstošais karš un starptautiskās sankcijas turpina atstāt smagas sekas, un valsts vadība acīmredzami meklē jaunus ienākumu avotus.
