PVD mudina lopkopjus sargāt mājdzīvniekus no knišļiem 2
Lai pasargātu mājdzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumi, knišļu “aktīvajā” periodā – maijā un jūnijā – dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam.
Kā paziņojumā norāda Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), ja tveicīgajā laikā novērojama knišļu masveida savairošanās, tad mājlopus vispār nevajadzētu laist ārā.
PVD atzīmē, ka dzīvnieks pirms laišanas ganībās jāapstrādā ar līdzekļiem kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.
Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī. Tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču arī šajā gadījumā pirms ziedes iegādāšanās noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, piekodina PVD.
Ja dzīvnieki ir sakosti, tie jāved (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts. Tāpat jāparūpējas, lai dzīvnieki nepārkarst. Parasti tas notiek, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā.
Tāpat PVD aicina lopkopjus neganīt govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus tiešos saules staros diennakts karstajā laikā – no plkst. 12 līdz plkst.16 , vai arī jāparūpējas, lai dzīvnieki atrastos nojumē vai koku ēnā.
Lopu mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem un cūkām, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne caurvējš. Ja iespējams, būtu jāparedz dzīvniekiem lielāka platība, lai tie nebūtu saspiesti.
Transportēšanas laikā spēkratā nevajadzētu ievietot pārāk daudz dzīvnieku un jānodrošina ventilācija. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, jācenšas ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
PVD mudina karstajā laikā parūpēties arī par mīļdzīvniekiem – tos nevajadzētu atstāt automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts. Ja mīļdzīvnieki tiek turēti dzīvoklī, tiem var ierīkot guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Ja suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
Par dzīvnieka pārkaršanu var liecināt tas, ka četrkājainais draugs ir nomākts, saguris, tam ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana. Tāpat šajā gadījumā var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Lai pasargātu dzīvniekus no pārkaršanas, tiem jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens.
Jau vēstīts, ka sinoptiķi tuvākās nedēļas laikā sola tveicīgus laika apstākļus.
