“Radio Brīvā Eiropa” atgriežas 0
Vairākus gadu desmitus pēc dzelzs aizkara krišanas ASV valdības finansētā starptautiskā raidsabiedrība “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” atgriežas Austrumeiropā, lai vērstos pret viltus ziņām hibrīdkara laikmetā.
Par objektīviem un līdzsvarotiem ziņu avotiem
Raidsabiedrība, kuras galvenā mītne ir Prāgā, pērn atsāka darbību Bulgārijā un Rumānijā, un šogad paredz atsākt raidījumus ungāru valodā.
Eiropas Savienības amatpersonām cenšoties pārvarēt domstarpības ar dažām dalībvalstīm par tiesu varas un mediju neatkarību, raidsabiedrība “RFE/RL” cenšas vairot brīvas informācijas plūsmu šo valstu iedzīvotājiem.
“Mūsu atgriešanās nenozīmē, ka šajās valstīs nav mediju plurālisma, jo vairākumā gadījumu tajās ir mediju izvēles dažādība,” teica “RFE” prezidents un izpilddirektors Džeimijs Flaijs intervijā izdevumam “Politico”.
Viņaprāt, “jautājums ir, vai šie mediji spēj ziņot par notikumiem objektīvi un līdzsvaroti un pētīt politiski sensitīvus tematus”.
Cilvēktiesību organizāciju un mediju pārstāvji pēdējos gados ir pauduši bažas par mediju vidi Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā, ASV amatpersonām īpaši bažījoties par Krievijas izplatīto dezinformāciju reģionā. Pērn ASV domnīca “Freedom House” pirmo reizi kopš komunistu režīma krišanas ierindoja Ungāriju starp “daļēji brīvām” valstīm.
Pētnieciskā žurnālistika var būt bīstama
1950. gadā izveidotā raidsabiedrība “RFE” šobrīd raida 26 valodās, sasniedzot aptuveni 37,6 miljonus klausītāju nedēļā. Pērn tās budžets bija 124 miljoni dolāru. Ņemot vērā darbību aukstā kara gados, “RFE” zīmols Austrumeiropā joprojām ir labi zināms.
Raidsabiedrības vadītājs Flaijs, kurš agrāk strādājis republikāņu senatora Marko Rubio birojā un bijis Nacionālās drošības padomes direktors prezidenta Džordža Buša jaunākā administrācijā, uzskata, ka “RFE” reportieriem Bukarestē, Sofijā un Budapeštā jāizvairās no iestaigātā ceļa.
“Mēs gribam runāt par tēmām, kam nepievērš uzmanību esošie mediji, varbūt politisku aizspriedumu dēļ, bet varbūt tāpēc, ka dažās no šīm valstīm neatkarīgie mediji nejūtas pietiekami stipri, lai analizētu politiski sensitīvus jautājumus bez varbūtējiem atsitieniem,” saka Flaijs.
Kopš atgriešanās Austrumeiropā, kur vairākums valstu tagad ir ES dalībvalstis, “RFE” ietekme ir bijusi visjūtamākā Bulgārijā.
Mediju organizācija “Reportieri bez robežām” raksturojusi Bulgāriju kā valsti, kur “korupcija un slepenas vienošanās starp medijiem, politiķiem un oligarhiem ir ļoti izplatītas, padarot žurnālistiku bīstamu”.
“RFE” raidījumos bulgāru valodā veidota ziņu virkne par ietekmīgām personām, kas tikušas pie dzīvokļiem par zemu cenu. Šī izpēte noveda pie vairāku augsta ranga ierēdņu, tajā skaitā valsts tieslietu ministra, atkāpšanās. “RFE” dati liecina, ka raidstaciju digitāli klausās gandrīz desmit procenti valsts iedzīvotāju, bet tās tīmekļa vietnei ir 3,6 miljoni apmeklētāju.
“Kad ar savu izmeklēšanu nāk klajā “RFE”, vairākumā gadījumu tā tiek turpināta citos neatkarīgos ziņu avotos,” intervijā “Politico” saka bulgāru nedēļas laikraksta “Capital” reportieris Rosens Bosevs, piebilstot, ka “RFE” saistība ar ASV valdību nozīmē, ka “viņi ir labāk aizsargāti nekā mēs”.
Bosevs pērn tika notiesāts par neslavas celšanu un tagad gatavo iesniegumu Eiropas tiesā. Par šo lietu stāsta arī “RFE”.
Ir jānodrošina mediju brīvība
Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs ir apsveicis “RFE” atgriešanos valstī un paziņojis, ka, viņaprāt, Bulgārijā ir “atbilstoši mediju brīvības standarti”. Rumānijā “RFE” bijušas grūtības ar raidstacijas reģistrēšanu kā bezpeļņas organizāciju. Bulgārijas, Rumānijas un Ungārijas valdības formāli neiebilst “RFE” darbības atjaunošanai, taču dažas amatpersonas izteikušās skeptiski.
“”RFE” kļūdās, ja uzskata, ka ungāri pozitīvi uzņems šo raidstaciju,” pērn intervijā laikrakstam “The New York Post” teica Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto.
Bažas par Kremļa izplatītās dezinformācijas pieaugumu bija viens no galvenajiem apsvērumiem radiostacijas “RFE” raidījumu atsākšanai Ungārijā, atzīmē “Politico”.
“RFE” vadītājs Flaijs uzskata, ka ES amatpersonām vajadzētu būt modrākām. “Es zinu, ka nevienam ES nepatīk dzirdēt amerikāņus – īpaši šajā laikā – mācām viņus par šādām lietām, bet, manuprāt, šī ir joma, kur ES dalībvalstīm vajadzētu pievērst daudz vairāk uzmanības mediju brīvības situācijai.
Es bažījos, ka tagad ir izveidojusies sistēma, ka pēc iestāšanās (ES) klubā ir nevēlēšanās vest šīs naidīgās sarunas un atklāt problēmas,” viņš teica, piebilstot, ka ES ir jāveicina mediju brīvība arī bloka kaimiņvalstīs.
