Redzi, ka kāds žāvājas un nevari pretoties? Mēs zinām, kāpēc tas notiek 0
Gandrīz ikviens to ir piedzīvojis: tiklīdz kāds tuvumā vai pat televizora ekrānā žāvājas, jūs neviļus darāt to pašu. Šis “ķēdes reflekss” jau gadiem ilgi fascinē zinātniekus. Izrādās, ka šīs uzvedības cēloņi meklējami mūsu smadzeņu sarežģītajos procesos un cilvēka sociālajā dabā.
Viens no galvenajiem iemesliem ir emocionālā saikne. Zinātnieki ir noteikuši tiešu korelāciju: jo tuvāk atrodaties cilvēkam, kurš žāvājas, jo lielāka iespēja, ka “pielips” žāvas.
Tas notiek, pateicoties tā saukto spoguļneironu aktivitātei smadzenēs. Tie ir atbildīgi par mūsu spēju just līdzi un izprast citu cilvēku emocijas. Patiesībā žāvu atkārtošana ir zemapziņas sociālās solidaritātes izpausme.
Otrais iemesls sakņojas senatnē, kad izdzīvošana bija atkarīga no bara vai cilts koordinētām darbībām.
Žāvāšanās kalpoja kā signāls grupas bioloģisko ritmu sinhronizācijai. Kad viens kopienas loceklis žāvājās, tas izraisīja ķēdes reakciju, liekot arī citiem kļūt miegainākiem vai modrākiem. Tas palīdzēja visiem pamosties vienlaikus vai palielināt modrību.
Grupa, kas atrodas vienā un tajā pašā aktivitātes stāvoklī, varēja ātrāk pamanīt briesmas un efektīvāk rīkoties kopā.
Trešais faktors ir fizioloģisks. Žāvāšanās pilda termoregulācijas funkciju. Dziļa vēsa gaisa ieelpošana palīdz atdzesēt smadzenes, kad tās pārkarst intensīva darba vai stresa dēļ.
Ķermenis burtiski “ventilē sistēmu”, lai tā darbotos efektīvāk. Kad redzat kādu žāvājamies, smadzenes to var interpretēt kā pārkaršanas signālu un preventīvi aktivizēt līdzīgu reakciju.
Bērniem līdz 4 – 6 gadu vecumam reti “pielīp” pieaugušo vai vienaudžu žāvas. Zinātnieki to skaidro ar to, ka agrīnā vecumā empātija un sociālās prasmes tikai sāk attīstīties. Bērna smadzenes vēl nav pilnībā gatavas automātiski uztvert un atspoguļot citu cilvēku stāvokļus.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
