Kamēr Latvijā brīnāmies, ka debesīs redzams arvien mazāk zvaigžņu, Tokijā daži tās, iespējams, nekad nav redzējuši: astronoms skaidro, kas notiek 0
Ja skaidrā naktī paskatāmies debesīs, var šķist, ka zvaigžņu ir kļuvis mazāk nekā agrāk. Taču tās nekur nav pazudušas. Iemesls, kāpēc pilsētās redzam tikai nelielu daļu no zvaigžņotās debess, ir gaismas piesārņojums. TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidroja Latvijas Universitātes astronoms Vitālijs Kuzmovs.
Viņš norādīja, ka cilvēku dzīvesveids un vēlme pēc ērtībām ir veicinājusi dažādu piesārņojuma veidu, tostarp gaismas piesārņojuma, izplatību. Pilsētu ielas, ēkas, reklāmas un citi objekti tiek izgaismoti arī nakts laikā, tādējādi debesis virs pilsētām kļūst daudz gaišākas.
Tas būtiski apgrūtina zvaigžņu vērošanu. Jo vairāk apkārtējās gaismas, jo mazāk zvaigžņu cilvēka acs spēj saskatīt. Īpaši grūti pamanīt tālākās un mazāk spožās zvaigznes.
Kuzmovs skaidroja, ka situāciju var salīdzināt ar prožektoru, kas spīd cilvēkam acīs. Spilgta gaisma neļauj ieraudzīt to, kas atrodas ārpus izgaismotās zonas. Līdzīgi pilsētu apgaismojums aizsedz nakts debesis un samazina redzamo zvaigžņu skaitu.
Tāpēc cilvēkiem, kuri vēlas redzēt patiešām zvaigžņotas debesis, astronoms iesaka doties ārpus pilsētām, kur mākslīgās gaismas ir daudz mazāk.
Un atšķirība var būt pārsteidzoša. Kamēr Rīgā skaidrā naktī debesīs redzamas vien spožākās zvaigznes, ārpus pilsētas iespējams ieraudzīt daudz vairāk zvaigžņu un arī Piena Ceļu.
Īpaši izteikta šī problēma ir pasaules lielākajās pilsētās. Kuzmovs minēja Ņujorku, Tokiju un Mehiko. Vietās, kur nakts debesis nepārtraukti izgaismo miljoniem gaismas avotu, cilvēkam, kurš visu mūžu dzīvojis pilsētā, pat var nebūt iespējas pieredzēt patiesi tumšas un zvaigžņotas debesis.
Tātad, ja šķiet, ka virs Latvijas debesīs zvaigžņu kļuvis mazāk, tās nav pazudušas, mēs vienkārši arvien biežāk skatāmies uz debesīm caur pašu radīto gaismas dūmaku.
