Kāpēc cilvēki pirms nāves redz gaismu tuneļa galā? Kā izrādās, tam ir zinātnisks izskaidrojums 0
Daudzi cilvēki, kuri piedzīvojuši klīnisko nāvi, vēlāk atklājuši, ka viņi redzējuši spožu gaismu tuneļa galā. Šī parādība gadiem ilgi radījusi jautājumus par to, vai tā ir mistiska pieredze, nāves priekšvēstnesis vai vienkārši smadzeņu rekcija?
Britu medijs “Mirror” vēsta, ka šim fenomenam ir visai loģisks un zinātniski pamatots izskaidrojums. Kad cilvēks atrodas uz dzīvības un nāves robežas, viņa ķermenī notiek straujas pārmaiņas – palēninās sirdsdarbība, samazinās skābekļa piegāde audiem un pazeminās ķermeņa temperatūra. Taču vislielākās pārmaiņas skar tieši smadzenes.
Pētījumā, kas veikt Mičiganas Universitātē, pētnieki novēroja četrus pacientus, kuri tika atslēgti no dzīvības uzturēšanas aparatūras. Diviem no viņiem tieši pirms nāves tika fiksēts pēkšņs smadzeņu aktivitātes uzliesmojums.
Šī aktivitāte bija līdzīga tai, kas parasti raksturīga apzinātai domāšanai. Kāds no pacientiem piedzīvoja tik intensīvu smadzeņu viļņu pieaugumu, ka tas palielinājās trīs simti reižu. Zinātnieki uzskata, ka šāda aktivitāte varētu būt saistīta ar pēdējiem apziņas mirkļiem.
Pētījuma vadītāja, profesore Džimo Boržigina, uzskata, ka šie dati var liecināt par tā saukto slēpto apziņu, kas īsi pirms nāves uz brīdi aktivizējas. Viņa pieļauj, ka cilvēki šajā stāvoklī var atcerēties dzirdēto, redzēto vai pat piedzīvot visspēcīgās sajūtas, kas tiek uztvertas kā lidojums vai iziešana no ķermeņa.
“Es uzskatu, ka mums, iespējams, ir izdevies identificēt minimālos anatomiskos soļus, kas noved pie slēptās apziņas neiroparakstiem,” saka Boržigina. Viņas iepriekšējos pētījumos ar žurkām tika konstatēts, ka tieši pirms nāves smadzenēs strauji palielinās serotonīna līmenis – viela, kas pazīstama kā laimes hormons, bet pārmērīgā daudzumā var izraisīt halucinācijas.
Lai gan nav skaidrs, vai dzīvnieki izjūt līdzīgas vīzijas kā cilvēki, šie rezultāti liek domāt, ka smadzenēs mirstoša organisma stāvoklī var izraisīties ķīmiskas reakcijas, kas ietekmē uztveri un rada intensīvus, dažkārt vizuālus iespaidus.
Tajā pašā laikā žurnālā “Missouri Medical Association” publicēts apskats uzsver, ka, lai gan ir iespējams skaidrot daļu no šīm pieredzēm ar neiroloģisko aktivitāti, mūsu izpratne par apziņu joprojām ir nepilnīga. Smadzeņu un apziņas mijiedarbība joprojām ir daļēji noslēpumaina, īpaši brīžos, kas saistīti ar klīnisko nāvi vai samaņas zudumu.
Iepriekšējie pētījumi arī liecina, ka dažas no intensīvākajām smadzeņu aktivitātēm notiek tieši miršanas brīdī, kas varētu izskaidrot, kāpēc cilvēkiem rodas sajūta, ka viņi atstāj ķermeni, redz mirušos radiniekus vai spožu gaismu tuneļa galā.
Lai gan zinātne vēl nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem par to, kas notiek brīdī starp dzīvību un nāvi, jaunākie pētījumi liecina, ka smadzenes šajā laikā var būt pārsteidzoši aktīvas. Tas, savukārt, var radīt intensīvus pārdzīvojumus
