Zinātnieki noskaidrojuši četrus vienkāršus ieradumus, kas var “atjaunināt” cilvēka smadzenes pat par astoņiem gadiem 3
Ja tiek piekopti daži pozitīvi dzīvesveida ieradumi, smadzeņu darbību var padarīt līdz pat astoņiem gadiem jaunāku, liecina jauni pētījumi, par kuriem vēsta “Daily Mail”*.
Floridas Universitātes zinātnieki atklājuši, ka optimisms, pietiekams dziļais miegs, stresa pārvaldīšana un spēcīga sociālā atbalsta sistēma bija saistīti ar jaunāku smadzeņu izskatu magnētiskās rezonanses skenējumos.
Pētījums sekoja 128 pieaugušajiem vidējā un vecākā vecumā no četriem kontinentiem divu gadu laikā. Gandrīz 70 % dalībnieku bija sievietes, un lielākā daļa cieta no hroniskām sāpēm vai bija pakļauti ceļu osteoartrīta riskam. Izmantojot progresīvus MRI skenējumus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, pētnieki novērtēja katra dalībnieka “smadzeņu vecumu” un salīdzināja to ar faktiskajiem gadiem.
Tie, kuri ziņoja par veselīgāko psiholoģisko un dzīvesveida faktoru kombināciju, smadzenes vizuāli izskatījās līdz pat astoņiem gadiem jaunākas nekā sagaidīts.
Savukārt dažādi grūtības faktori bija saistīti ar vecākām smadzenēm, tostarp hroniskas sāpes, zemāki ienākumi, zemāks izglītības līmenis un sociālā nevienlīdzība.
Pētījuma autori atklāja, ka, lai gan grūtību ietekme uz smadzeņu novecošanos laika gaitā mazinājās, pozitīvo dzīvesveida faktoru labvēlīgā ietekme bija spēcīgāka un ilgstošāka.
Citi ieradumi, kas veicina veselīgu smadzeņu novecošanos, ir smēķēšanas izvairīšanās un veselīga ķermeņa svara uzturēšana.
“Ziņojums ir konsekvents visos mūsu pētījumos,” teica Floridas Universitātes fiziskās medicīnas un rehabilitācijas asociētā profesore Kimberlija Sibille, kura vadīja pētījumu. “Veselību veicinoši ieradumi ne tikai saistīti ar mazākām sāpēm un labāku fizisko funkcionalitāti, bet, šķiet, pat uzlabo veselību papildinošā veidā nozīmīgā līmenī.”
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Brain Communications” un tos papildina pieaugošos pierādījumus, ka garīgā labsajūta un dzīvesveida izvēles spēlē būtisku lomu smadzeņu veselībā, pat cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm vai ilgstošām veselības problēmām.
Tāpat citi pētījumi liecina, ka noteiktas personības īpašības var ietekmēt cilvēka dzīves ilgumu.
Lielā analīzē, ko vadīja Limerikas Universitātes pētnieki, tika izpētīti dati par vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, aptverot gandrīz sešus miljonus cilvēkgadu. Pētījuma laikā miruši 43 851 dalībnieki.
Komanda analizēja piecas galvenās personības iezīmes – neirotisms, ekstraversija, atvērtība, saskanīgums un apzinīgums – un to saistību ar nāves risku.
Cilvēkiem ar augstāku neirotisma līmeni, kas raksturojas ar trauksmi un emocionālo nestabilitāti, bija par 3 % lielāks priekšlaicīgas nāves risks.
Savukārt augstāks apzinīguma līmenis – saistīts ar organizētību, disciplīnu un uzticamību – bija saistīts ar par 10 % zemāku nāves risku.
Ekstraversija, kas atspoguļo sabiedriskumu un iesaisti attiecībās ar citiem, saistīta ar par 3 % zemāku nāves risku, īpaši spēcīgi ASV un Austrālijā.
Savukārt atvērtības un saskanīguma saistība ar mirstību netika konstatēta.
“Mūsu pētījums parāda, ka tas, kā domājam, jūtamies un rīkojamies, ne tikai ietekmē dzīves apmierinātību un sociālās attiecības, bet arī to, cik ilgi dzīvojam,”
sacīja Limerikas Universitātes asociētā profesore.
“Personība ir kritisks faktors veselībai un ilgdzīvībai, un tās ietekme ir līdzīga plaši atzītiem sabiedrības veselības faktoriem, piemēram, sociālekonomiskajam statusam,” piebilda vecākais pētnieks.
Viņš uzsvēra, ka atklājumi palīdzēs veidot turpmāku pētījumu par to, kā psiholoģiskās īpašības ietekmē veselību visā dzīves laikā.
*https://www.dailymail.co.uk/health/article-15388161/four-simple-habits-age-brain-eight-years.html
