“Rudens būs smags…” Mūrniece brīdina par Krievijas plāniem un aicina steidzami stiprināt Latvijas robežu 0

Pievieno LA.LV

Rudens Latvijai drošības ziņā var būt sarežģīts, jo Krievija pēc savām valsts domes vēlēšanām varētu gatavoties jaunai militārai ofensīvai Ukrainā. Vienlaikus nevarot izslēgt arī provokācijas pie NATO robežām. TV24 raidījumā “Ziņu top” sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), bijusī aizsardzības ministre.

Kokteilis
6 izplatīti ieradumi, kas ieprogrammē nabadzībai: tā jūs nekad nekļūsiet veiksmīgi
Kokteilis
11 paradumi no padomju laikiem, kurus daudzi joprojām nav spējuši atmest
“Jūra var būt nežēlīga…” Baltijas jūrā par dzīvību cīnījušies divi bērni – diemžēl vienu glābt neizdevās
Lasīt citas ziņas

Mūrniece norādīja, ka Krievija nav slēpusi gatavošanos mobilizācijai, kā arī raķešu uzkrāšanu, kas varētu nodrošināt efektīvākus uzbrukumus Ukrainai.

“Es domāju, ka rudens būs smags. Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc Krievijas valsts domes vēlēšanām Krievija gatavojas militārai ofensīvai,” sacīja Mūrniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņas ieskatā vienlaikus jādomā arī par to, vai Krievijas rīcība Ukrainā nevar radīt papildu riskus NATO austrumu flangam. Mūrniece gan uzsvēra, ka šobrīd nerunātu par pilna mēroga uzbrukumu NATO, bet gan par iespējamām provokācijām un nepieciešamību stiprināt stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru.

Viņa kā piemēru minēja Lietuvu, kas nopietni strādā pie savas robežas aizsardzības. Lietuvieši atsevišķās vietās atjauno arī purvus, rok grāvjus un veido citus pretmobilitātes šķēršļus.

Arī Latvijai, pēc Mūrnieces domām, būtu jāpastiprina darbs pie austrumu robežas. Viņa uzskata, ka robežas aizsardzībā sava vieta ir gan betona un metāla konstrukcijām, gan pretmobilitātes pasākumiem un mīnām.

Mūrniece norādīja, ka svarīgi nav tikai juridiski pieļaut iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot mīnas, bet jau laikus sagatavot visu nepieciešamo, lai tās iespējami īsā laikā varētu izvietot.

Viņa aicināja Latvijai ciešāk sadarboties ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, lai Baltijas valstis un citas NATO austrumu flanga valstis robežu aizsardzību neveidotu katra pilnīgi atsevišķi.

“Man liekas, ka šī koordinācija, kad katra valsts izvēlas iet savu ceļu, kā stiprināt robežu, ir galvenā. Mēs darām kaut ko citu, bet gribētos to koordināciju redzēt arī labāku,” sacīja Mūrniece.

Viņasprāt, Latvijai vēl ir laiks uzlabot robežas aizsardzību un sagatavot nepieciešamos pretmobilitātes pasākumus. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pašlaik nav pamata runāt par Krievijas pilna mēroga uzbrukumu NATO, taču iespējamās provokācijas un stratēģiskās infrastruktūras apdraudējums ir jāuztver nopietni.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.